Pagājušajā gadā Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentiem punktiem – no 9,1 procenta 2000.gada 1.janvārī līdz 7,8 procentiem šāgada sākumā.
Pagājušajā gadā Latvijā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3 procentiem punktiem – no 9,1 procenta 2000.gada 1.janvārī līdz 7,8 procentiem šāgada sākumā.
Nodarbinātības valsts dienesta Bezdarba uzskaites, analīzes un prognozēšanas daļas vadītāja Ilga Upeniece sacīja, ka bezdarba samazināšanos var skaidrot ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos Latvijā, jaunu darba vietu rašanos, kā arī ar nodarbinātības dienesta veiksmīgāku sadarbību ar darba devējiem, apmācot bezdarbniekus pieprasītās profesijās.
I.Upeniece norādīja, ka bezdarba līmenis visumā ir stabilizējies un šogad būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, ja vien negadīsies tādi satricinājumi kā Krievijas krīze, kas 1999.gadā izraisīja lielāko bezdarba līmeni pēdējā desmitgadē. “Savukārt veiksmīgas ekonomikas attīstības gadījumā bezdarbs varētu pat samazināties,” prognozē I.Upeniece. Bezdarbs pērn samazinājās visu gadu, vislielāko kritumu piedzīvojot gada vidū. Janvārī un februārī bez darba bija 9,1 procents Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, martā un aprīlī – 9 procenti, maijā – 8,6 procenti, jūnijā – 8,4 procenti, jūlijā – 8,2 procenti, augustā – 8,1 procents, septembrī – 7,9 procenti, bet oktobrī, novembrī un decembrī – 7,8 procenti. Pagājušā gada 1.janvārī Nodarbinātības valsts dienestā bija reģistrēti 108 975 bezdarbnieki, bet šā gada 1.janvārī – 93 283.
Tomēr gada laikā nav mainījies bezdarba līmenis reģionos un lielākais bezdarbs joprojām ir vērojams Latgalē. Rēzeknes rajonā bezdarba līmenis no 27,2 procentiem ir samazinājies līdz 25,6 procentiem šā gada 1.janvārī, Balvu rajonā samazinājums gada laikā ir bijis no 22,9 līdz 21,8 procentiem, bet Preiļu rajonā – no 22,2 līdz 20,1 procentam. Savukārt Krāslavas rajonā bezdarba līmenis tikpat kā nav mainījies – bezdarbnieku īpatsvars gada laikā samazinājies no 21,9 līdz 21,8 procentiem.
Savukārt Rīgā visu gadu ir bijis vismazāk bezdarbnieku Latvijā, turklāt bezdarba līmenis ir turpinājis samazināties. 2000.gada 1.janvārī Rīgā bez darba bija 4,8 procenti ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet šā gada sākumā – 3,7 procenti. Gada laikā nav mainījušās arī citas pašvaldības, kur vērojams salīdzinoši zems bezdarbs. Saldus rajonā 2000.gada sākumā bez darba bija 6,1 procents ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet šā gada sākumā bez darba bija 6,5 procenti. Savukārt Ogres rajonā bezdarbs gada laikā ir samazinājies no 6,2 līdz 5,3 procentiem.
Latvijā bezdarbs saglabājas 7,8 procentu apjomā
Latvijā nav mainījies bezdarba līmenis un tāpat kā decembra sākumā arī 1.janvārī bez darba bija 7,8 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par to informē Nodarbinātības valsts dienesta Bezdarba uzskaites, analīzes un prognozēšanas daļas vadītāja Ilga Upeniece. Viņa uzsvēra, ka jau vairākus mēnešus ir vērojama bezdarba līmeņa stabilizācija un tāds līmenis acīmredzot saglabāsies arī turpmāk. Bezdarbnieka statusu 1.janvārī ir ieguvuši 93 283 cilvēki, kas ir par 407 vairāk nekā pirms mēneša. Tāpat Latvijā ir reģistrēti 94 448 darba meklētāji, kā arī 27 046 bezdarbnieki, kas darbu nevar atrast ilgāk par gadu. Kā vienmēr, lielākais bezdarba līmenis ir Latgalē. Rēzeknes rajonā bez darba ir 25,6 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.decembrī – 25,6 procenti), Krāslavas rajonā – 21,8 procenti (22 procenti) un arī Balvu rajonā bezdarba līmenis ir 21,8 procenti (21,6 procenti). Savukārt vismazāk bezdarbnieku ir Rīgā – 3,7 procenti (3,7 procenti). Salīdzinoši zems bezdarba līmenis ir arī Ogres rajonā, kur bez darba ir 5,3 procenti (5,3 procenti), kā arī Rīgas rajonā, kurā bezdarbs ir 6,6 procenti (6,4 procenti) un Saldus rajonā – 6,5 procenti (6,5 procenti).
