Apmēram pusi no Gulbenes pilsētas teritorijas ar siltumu apgādā SIA “Gulbenes siltuma serviss”, kas siltumu iepērk no “Latelektro Gulbene”, lai tad to sadalītu un pārvadītu pa siltumtrasēm, ko nomā no pilsētas pašvaldības.
Apmēram pusi no Gulbenes pilsētas teritorijas ar siltumu apgādā SIA “Gulbenes siltuma serviss”, kas siltumu iepērk no “Latelektro Gulbene”, lai tad to sadalītu un pārvadītu pa siltumtrasēm, ko nomā no pilsētas pašvaldības.
“Uzņēmumu izveidojām aizvadītajā gadā pirms apkures sezonas uzsākšanas, lai siltumu pārvadītu un sadalītu vienā pilsētas daļā, kura tālākais atzars atrodas pie kādreizējās pirts. Savukārt dzīvojamo māju īpašnieki šo siltumu pērk tādā apjomā, kādā vēlas,” stāsta SIA “Gulbenes siltuma serviss” prezidents Zintis Vībāns.
Prezidents skaidro, ka izvēles iespējas dotas arī konkrēta dzīvokļa iemītniekam, un pamato siltummezglu nepieciešamību katrā mājā, kur tā darbību vada speciāla datorprogramma.
Avārijas novērš nemanāmi
“Diemžēl ne visu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji izrāda interesi, lai siltuma padeves procesu regulētu un kontrolētu. Iepriekšējā sistēmā, kad vēl nebija veikta siltuma pārvades sistēmas rekonstrukcija, siltuma daudzums, ko aizvadīja līdz attālākajam pārvades zaram, bija nepietiekams, jo spiediens trasē bija pārāk mazs. Šobrīd, kad tas ir desmit atmosfēras, attālākās mājas nespēja to paņemt lielā spiediena starpības dēļ, tāpēc bija nepieciešams izveidot siltummezglu,” skaidro Z.Vībāns.
Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka tagad, ja siltuma padeves sistēmā, kas atrodas mājas iekšienē, konstatēts bojājums, to novēršot, citās apkalpes zonā ietilpstošajās mājās siltuma padevi nepārtrauc. Agrāk tādā gadījumā siltuma padevi pārtrauktu visā pilsētā.
“Sakārtojot arī pazemes komunikācijas, iespējams atslēgt atsevišķus posmus, jo jaudīgie ventiļi spēj aizturēt ūdens plūsmu noteiktā posmā,” secina Z.Vībāns.
Prezidents nenoliedz, ka pilnībā iespējams iztikt bez avārijām, bet jau otro gadu pilsētas iedzīvotāji neizjūt to novēršanu, izņemot konkrētu māju vai dzīvokli. Nemanāmākas esot kļuvušas arī siltumtrašu vietas, bet ziemā zaļu zāli varot skatīt tanīs vietās, kur vēl saglabājušies agrākie trases atzari.
Uzņēmuma izveides nepieciešamība
Iedzīvotājiem nav skaidrs, kāpēc, ja pilsētā ir divi siltuma ražotāji, bija nepieciešams izveidot atsevišķu uzņēmumu – starpnieku, kas to sadala un pārvada, tādējādi neļaujot siltumenerģiju iegādāties “pa tiešo”.
“Siltumenerģiju pērkam no “Latelektro Gulbene”, izveidojusies ķēde – ražotājs – pārvadītājs – lietotājs. Ja izveidotos arī otra ķēde – SIA “Gulbenes nami” – SIA “Gulbenes siltuma serviss” – lietotājs, tad siltuma piegādātāju vidū rastos konkurence. Šobrīd, kad man ir tikai viens siltuma piegādātājs, nav izvēles iespēju, lai iegādātos lētāku siltumenerģiju. Ja izdotos īstenot otro modeli, tad operators izvērtētu, kādu siltumenerģiju izdevīgāk pirkt,” stāsta Z.Vībāns. Viņš uzskata, ka tādējādi neveidojas viena uzņēmuma – siltumražotāja – monopoltiesības.
Māca taupīt siltumu
Uzņēmums pilsētas domei maksā nomu par pārvades sistēmas izmantošanu. Z.Vībāns skaidro, ka tāpēc daļu ieņēmumu izlieto kredīta atmaksai, kas ņemts siltuma pārvades sistēmas rekonstrukcijai un nomas izdevumu segšanai, kas, viņaprāt, ietekmē arī siltuma tarifu.
“Uzskatu, ka tas varētu samazināties pēc trīs gadiem, kad visi kopā būsim atlīdzinājuši aizdevumu, kas izlietots siltumpadeves sistēmas sakārtošanai,” bilst Z.Vībāns.
Viņš stāsta, ka uzņēmums uzsācis darbu pie jaunu tarifu izstrādes, kas prasīs daudz laika, tāpēc šo apkures sezonu neskars. Izsakoties par uzlabojumiem tuvākajā laikā, prezidents paskaidro, ka ir izdarīts viss paredzētais. To, ka izdevies izveidot veiksmīgu siltuma pārvades un sadales sistēmu, atzinuši arī speciālisti no Rīgas.
“Tas man kā uzņēmuma vadītājam rada drošības izjūtu. Protams, var rasties arī tehniski bojājumi, bet, ja kāds iebilst, ka ir nepareizi pierīkoti skaitītāji un tamlīdzīgi, saku, ka tā nav apzināta ļaunprātība un tautas mānīšana nenotiek. Mēs iebilstam siltumskaitītāju pareizībai, bet kāpēc esam mierā ar elektroenerģijas un ūdens skaitītāju rādījumiem,” Z.Vībāns pauž viedokli. Prezidents domā, ka siltumskaitītājs iedzīvotājiem māca taupīt siltumu, nevis “izlaist to pa logu”.
Pieņem kopīgu lēmumu
Z.Vībāns domā, ka siltā ūdens padeves sakārtošana ir mājas apsaimniekotāja un iedzīvotāju problēma, kas risināma, pieņemot kopēju lēmumu. “Pērn, kad mūsu uzņēmumam izdevās “atdzīvināt” karstā ūdens padevi, tā patēriņš palielinājās četras reizes. Šobrīd esam radījuši rezerves un visu sakārtojuši, lai katra māja varētu saņemt karsto ūdeni, bet ir ēkas, kur nolietojusies cauruļvadu sistēma, tāpēc radušos problēmu rezultātā daļa iedzīvotāju ierīkojuši ūdenssildītājus. Bet ir iedzīvotāji, kuriem šo sildītāju nav, tāpēc kopā ar nama apsaimniekotāju jādomā, kas ir ekonomiski izdevīgāk,” stāsta Z.Vībāns.
Viņš atgādina, ka tad, ja kādam dzīvokļa īpašniekam šķiet, ka mājā ir pārāk auksti vai karsti, viņam ar iebildumiem vispirms jāvēršas pie mājas pārvaldnieka.
“Ja iebildumi ir visiem iemītniekiem, tad palīdzība jārod mūsu uzņēmumā, ja viena dzīvokļa iemītniekam, tad jāvēršas pie apsaimniekotāja. Uzskatu, ka ideāli būtu, ja siltuma skaitītājs būtu dzīvoklī pie katra radiatora, jo tas ļautu tā iemītniekam paņemt tik daudz siltuma, cik viņam ir ekonomiski izdevīgi. Ja pie radiatora ir tikai siltuma regulators, tad, to atgriežot vairāk vai mazāk, iespējams regulēt gaisa temperatūru dzīvoklī,,” stāsta Z.Vībāns.
