Ūdens līmenis Ludza ezerā – privāta lieta!
Ar zušiem un zandartiem slavenais Ludza ezers, kas aizņem 280,9 hektāru platību un atrodas Stāmerienas pagastā, šodien ir, bet rīt var arī nebūt, ja kāds sadomās atvērt slūžas un ūdens aiztecēs.
Kaut arī ūdenstilpe ir iekļauta Civillikuma publisko (valsts) ezeru sarakstā, Ludza ezera ūdens līmeņa regulēšana nav juridiski atrunāta. Nodarboties ar regulēšanu nevienam nav pienākums. Tā kā nav normatīvo aktu, uz kuriem balstīties, nav arī risinājuma.
No divām vēsturiskajām ezera slūžām jeb zušu tačiem darba kārtībā ir tikai viens. Un tas atrodas uz privātās zemes. Turklāt privāts ir arī šis zušu tacis, kuru gan Madonas reģionālā Vides pārvalde, kā noskaidrojusi “Dzirkstele”, uzskata par nelikumīgu. Savukārt slūžu tagadējiem saimniekiem tas liekas absurdi, jo šis objekts neesot nekāds jaunais, tas ticis būvēts septiņdesmitajos gados. Tā tiek uzsvērts sarunā ar laikrakstu.
“Dzirkstele” šajā sakarā izjautāja gan ekspertus, gan tos, kam pieder zeme pie ezera. Visi kā viens apgalvo – problēma ir un liela. Tādēļ, kā “Dzirkstelei” stāsta vairāki avoti, konfliktē ezermalas zemju īpašnieki, iesaistot savā strīdā dažādas valsts institūcijas, tomēr pagaidām pašam ezeram no tā nekāda labuma nav. Bijušas jau tādas situācijas, kad ezeram draudēja ūdeņu aizplūšana un viss atrisinājies par mata tiesu, “Dzirkstelei” saka Andris Musajevs, kurš dzīvo Ludza ezera krastā. Viņaprāt, šī viena no ekoloģiski tīrākajām un skaistākajām valsts nozīmes ūdenstilpēm no likuma viedokļa ir atstāta likteņa varā.
To, ka ar ūdens līmeņa regulēšanu Ludza ezerā kaut kas nav kartībā, redz ikviens, kurš atbrauc atpūsties pie ezera ūdeņiem un pamakšķerēt tajos. Nevajag īpašu zināšanu, lai novērtētu situāciju. Pietiek tikai paskatīties uz ezera skaisto saliņu, koki uz tās pamazām iznīkst. Tas ir būtisks zaudējums Ludza ezera ainavā. “Koki uz Ludza ezera saliņas pamazām ūdens līmeņa ietekmē ir nokaltuši. Ūdens līmenis ezerā netiek regulēts. Nav, kas to dara. Hidrotehniskā būve ir nodota nezinošu cilvēku rīcībā,” “Dzirkstelei” saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes direktora vietnieks Jānis Lūkins.
J.Lūkins uzskata, ka pašvaldībai šī problēma jau sen bija jārisina. “Vajadzētu izstrādāt ekspluatācijas noteikumus ūdenskrātuvei kā tādai, nevis tikai domāt par zivsaimniecību un zvejas tiesībām. Būtu jānosaka zinātniski pamatots līmenis, kādam ir jābūt Ludza ezerā,” saka J.Lūkins. No savas puses viņš problēmas risinājumu redz, rosinot valdību ieviest izmaiņas Ūdens apsaimniekošanas likumā, lai vienādi nosacījumi valstī būtu attiecībā pret visiem ezeriem, kuriem ir hidrotehniskās būves. Pēc J.Lūkina domām, Ludza ezera privātais zušu tacis būtu jāizņem ārā no zemesgrāmatas, lai pašvaldība pati turpinātu darboties ar šīs hidrobūves sakārtošanu, ekspluatāciju un regulāciju.
Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis “Dzirkstelei” uzsver, ka šajā problēmā ir daudz neskaidro jautājumu. “Tas ir valsts ezers. Pašvaldībai apsaimniekošanā tas nav nodots. Pašvaldība atbild tikai par zivju resursiem. Valsts ir pašvaldību pilnvarojusi tikai katru gadu piešķirt tiesības zivju zvejošanai ar tīkliem noteiktiem limitiem. Vairāk neko. Tāpēc šī problēma ir jārisina valsts līmenī. Pašvaldība var rosināt to darīt,” viņš saka. A.Brezinskis gan piebilst, ka pastāv iespēja pašvaldībai ņemt Ludza ezeru apsaimniekošanā, taču tad Gulbenes novada domei vispirms esot jāizanalizē, cik tas ir izdevīgi. Pagaidām vienīgais nenoliedzamais fakts esot tikai tas, ka valsts nozīmes ezers atrodas šajā novadā un konkrēti – Stāmerienas pagastā. A.Brezinskis stāsta, ka jau pirms diviem gadiem ir mēģinājis skaidrot šo situāciju līdz galam, bet tā arī pie kopsaucēja neesot nonācis.
