Izmeklējot gadījumu par Alūksnē dzemdībās mirušo bērnu, Medicīniskās aprūpes un darba spējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija mediķu rīcībā konstatējusi medicīniskās taktikas kļūdas.
Izmeklējot gadījumu par Alūksnē dzemdībās mirušo bērnu, Medicīniskās aprūpes un darba spējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI) mediķu rīcībā konstatējusi medicīniskās taktikas kļūdas, taču nav atklājusi apzinātu nolaidību vai ļaunprātību. To ceturtdien preses konferencē pavēstīja inspekcijas vadītāja Rūta Bļodniece un pārbaudes vadītāja ārste Silvija Kalēja. Ģimenes ārstei Sarmai Vaskai, kas grūtniecības laikā novēroja pacienti, noteikts 25 latu liels administratīvais sods. S.Vaska nespēja precīzi noteikt dzemdību termiņu, taču viņas rīcība nav bērna nāves cēlonis. Savukārt dzemdību vadītājai Alūksnes slimnīcā Džanetai Tarantenkovai par medicīniskās taktikas kļūdām noteikts 75 latu sods. Viņa dzemdību laikā nenovērtēja pacientes stāvokli, nesaprata, ka bērns ir pārnēsāts, un neizdarīja ķeizargriezienu.
Bērns nomira 43. līdz 44. attīstības nedēļā no skābekļa trūkuma. Speciālisti tomēr uzsver, ka nevar apgalvot, ka bērns nomira, jo savlaicīgi netika izdarīts ķeizargrieziens.
BNS jau ziņoja, ka 24.novembrī, mokoties dzemdību sāpēs, paciente A. R. lūgusi, lai viņai izdara ķeizargriezienu, bet ārsti atteikušies to darīt. Tobrīd bērniņš mātes miesās vēl bijis dzīvs. Vēlāk ķeizargrieziens izdarīts, taču tad bērna sirdspuksti vairs nebija saklausāmi un mazais jau bija miris. Tāpat divu dienu laikā, ko paciente pavadīja slimnīcā no iestāšanas brīža līdz dzemdību sākumam, mediķi nav izmantojuši kardiomonitoru, kas ļautu noteikt bērna stāvokli. Palātā šī ierīce esot bijusi sabojājusies, un ārsti nav iedomājušies pacienti pārbaudīt ar dzemdību zāles aparātu.
MADEKKI atzīst, ka ārstes vainojamas notikušajā, jo pieļāvušas profesionālas kļūdas, tomēr uzsver, ka viņas nevar notiesāt. “Cietušie ir tiesīgi vērsties tiesībsargājošās instancēs,” uzsvēra R.Bļodniece. Inspekcijas spciālistes atzīst, ka administratīvais sods nekādā gadījumā nevar kompensēt nāvi, taču galvenais šajā gadījumā esot norādīt uz mediķu kļūdām un nepieļaut tādas nākotnē. Ja ķeizargrieziens būtu izdarīts mirklī, kad pacientei sākās nekontrolējamas dzemdību darbības, iespējams, bērns būtu piedzimis dzīvs. S.Kalēja norāda, ka arī šajā gadījumā nav garantijas, ka bērns būtu izdzīvojis, jo viņš cieta no skābekļa trūkuma. Pēc tam, kad cietusī bija publiskojusi šo gadījumu, Alūksnes slimnīcas galvenais ārsts Uldis Jurciņš slimnīcā izveidoja mediķu komisiju, kas izvērtēja šo gadījumu. Komisija neatzina medicīnas darbinieku vainu. To U.Jurciņš paudis arī savā atbildes vēstulē, ko nosūtījis personīgi A.R. Zināms, ka ģimenes ārste S.Vaska kādreiz bijusi ginekoloģe, taču šobrīd viņai šāda sertifikāta nav. MADEKKI atzīst, ka viņai ir maza pieredze dzemdību novērošanā. Tāpēc inspekcija domā, vai ģimenes ārstiem vispār būtu pieļaujams novērot dzemdību gaitu. Tāpēc lieta tiks nosūtīta arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijai, bet Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai varētu lūgt izvērtēt Vaskas rīcību.
