Ir pagājis gads, kopš pirmās saslimšanas ar Covid-19 apstiprināšanas Latvijā. Esam sapratuši, ka vīrusu uzvarēt nespējam. Tas nepazudīs. Bailes, neziņa un mēģinājumi sadzīvot ar to. Turpinām lietot sejas maskas, ievērot drošību. Daļa strādā attālināti, citi joprojām ir dīkstāvē, bet vēl kādi palikuši bez darba. Cerības ir uz vakcināciju, jo varbūt tad beidzot būs iespēja atgriezties pie tāda dzīves ritma, kāds bija pirms tam, kaut gan vakcinācijas tempi arī nav tādi, kā vēlētos.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka martā gaidāms vakcīnu trūkums. To “Dzirkstelei” apstiprināja arī Vakcinācijas projekta birojs. Savukārt cilvēkiem vēl aizvien ir daudz neskaidrību par vakcināciju, un arī “Dzirkstele” saņem dažādus jautājumus. Tagad īpaši no senioriem, kurus vakcinē. Kāda seniore jūtas maldināta, jo pieteikusies vakcīnai nevis pie sava ģimenes ārsta, bet zvanot uz tālruni 8989. Saņēmusi īsziņu, ka vakcīna ir piešķirta. Bet tad, sazinoties ar savu ģimenes ārstu, uzzinājusi, ka vakcīnas tomēr viņai nav. Seniore ir nesaprašanā un saka: “Tā ir senioru maldināšana!”
Mēģinām uz visiem lasītāju jautājumiem rast atbildes un publicēt tās laikrakstā. Skaidrosim arī šo situāciju.
Jau mēnešiem ilgi esam centušies sadzīvot ar dažādiem ierobežojumiem, lai mēģinātu apturēt Covid-19 izplatību. Esam noguruši, kļuvuši nervozi, kā arī neiecietīgi. Daudziem emocionālā labsajūta jau sen kā aizmirsta, bet garīgā veselība ir svarīga ikvie-nam – mazam un lielam. Pieprasījums pēc psihoterapijas tikai palielinās, un tās diemžēl arī ir vienas no pandēmijas sekām. Ne visi spēj izturēt. Dusmojamies uz valdību, politiķiem, reizēm uz viņu lēmumiem, kurus grūti izprast. Un tas ir saprotams. Lai arī redzam, ka Covid-19 saslimstības rādītāji Latvijā samazinās, un liekas, jau redzam spīdam gaismu tuneļa galā, tomēr prognozes nav tās iepriecinošākās. Sāk izskanēt informācija par trešo vilni, un tieši mūsu pusē pieaug saslimstības īpatsvars
ar daudz lipīgāko Lielbritānijas vīrusa mutāciju, līdz
ar to Gulbenes novadā ar šodienu īsteno pūļa testēšanu vīrusa noteikšanai, noņemot siekalu paraugus. Līdzīga pieredze ar šādiem siekalu testiem rudenī tika īstenota Daugavpilī un Kuldīga. Izmantosim iespēju un nodosim siekalu testus! Tā ir pasaules pieredze, jo ar šīs metodes palīdzību ir iespēja noteikt inficētos cilvēkus, kuri savukārt var inficēt citus.
