“Dzirkstele” ir aicinājusi atbildēt uz šobrīd būtiskiem un aktuāliem jautājumiem Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Andri Vējiņu.
– Cik tālu ir process ar Šķieneru ūdensapgādi?
– Šobrīd pašvaldībai Šķieneros nepieder ūdensapgādes un kanalizācijas komunikācijas, lai kvalitatīvi nodrošinātu pakalpojumu iedzīvotājiem. Šogad SIA „Gulbenes energo” informēja pašvaldību, par minētā pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. Mums ļoti īsā laikā bija jāpanāk pakalpojuma nodrošināšana, to nepārtraucot. Ir vienošanās par šīs ūdensapgādes un kanalizācijas saimniecības iegādi. Tā kā neplānoti ievelkas dokumentu noformēšana saistībā ar īpašumtiesību korektu pierādīšanu, ir panākta papildu vienošanās par komunikāciju nomu līdz brīdim, kad pilnīgi tiks noformēti sākotnējā darījuma dokumenti. Iedzīvotājiem nav jāpiedzīvo būtiskas neērtības. Tā kā uzņēmums SIA „Gulbenes energo” iepriekš nav izmantojis iespēju un neparedzēja pieslēgties pie blakus esošā centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, pašvaldība kā šo komunikāciju nomnieks nevar veikt darbības ar sev nepiederošu mantu, tajā skaitā veikt pieslēgumus. Kad būsim īpašnieki, tad arī varēsim izvēlēties izdevīgāko risinājumu. Varēja jau šīs komunikāciju iegādes darbības arī neveikt, bet tad iedzīvotājiem būtu jārēķinās ar attiecīgā pakalpojuma pārtraukumu, kamēr pašvaldība īstenotu objekta projektēšanu, izsludinātu iepirkumu, izvēlētos būvnieku, veiktu izbūvi un tā tālāk. Tas laika ziņā aizņemtu krietni vairāk par gadu. Es šādu iespēju nepieļāvu pat teorētiski.
– “Dzirkstele” pirms vairākiem gadiem rakstīja, ka tā ir utopiska ideja – vilkt šo ūdensvadu no Gulbenes uz Stāķiem. Tagad tā arī sanāk, ka tā bija naudas iztērēšana, jo nepieslēdzamies…
– Ūdensvads ir izbūvēts, un tas ir fakts, bet, kā jau es minēju, šobrīd nav iespējams veikt darbības ar sev nepiederošām komunikācijām. Kad būsim situācijas noteicēji, tad arī varēsim pieņemt lēmumus. Tas būs cits stāsts. Šobrīd ar SIA “Alba” pašvaldībai būtu jāpanāk pēc iespējas abpusēji izdevīgāks sadarbības modelis, jo minētajā sabiedrībā esam partneri, kam pieder sava kapitāldaļu proporcija. Esmu vairākkārt runājis ar sabiedrības pārstāvjiem un man nav pamata apšaubīt korektas sadarbības iespējas. Vai nākotnē šo pakalpojumu vajadzētu koncentrēt arī privātā kapitāla pārziņā? Es uzskatu, ka nē! Mums kā partneriem savstarpēji būtu saprātīgi jāvienojas par turpmāko uzņēmuma attīstības modeli. Nākotnē būtu jārīkojas, lai komunālā saimniecība koncentrētos pilnīgā pašvaldības pārziņā. Tas mazinātu dažāda rakstura riskus. Manuprāt, šī bija vēsturiski stratēģiska kļūda – izlaižot ūdenssaimniecības un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma kontrolpaketi no pašvaldības kontroles, tāpēc šobrīd ir apgrūtinoši panākt sev nepieciešamos risinājumus.
– Vai tas ir iespējams – iegūt kontrolpaketi?
– Protams, ka tas ir iespējams. Ir notikušas sarunas ar uzņēmuma pārstāvjiem, kuri ir apliecinājuši vēlmi vienoties par saprātīgu un abpusēji pieņemamu risinājumu. Lai sadarbības modelis būtu vērsts uz nākotnes attīstības iespējām un iedzīvotājiem labvēlīgu pakalpojumu nodrošināšanu.
– Ko īsti pašvaldība domā ar industriālā parka izveidošanu?
– Pašvaldība neplāno šajā industriālajā parkā ieguldīt naudas līdzekļus. Industriālais parks šajā gadījumā ir privāto uzņēmēju (Vasilija un Maksima Zagoruiko – red.) iniciatīva veidot sev piederošajā īpašumā šāda rakstura objektu, nākotnē piesaistot uzņēmējus, kuri varētu iegādāties vai īrēt attiecīgās ēkas, zemi, kā arī izmantot piedāvātos papildus pakalpojumus. Koncentrējot vienā vietā vairāku uzņēmēju darbību, ir paredzams pozitīvs efekts daudzos svarīgos rādītājos. Krietni lētāk izmaksās infrastruktūras uzturēšana, visu veidu komunikācijas un ar tām saistītie pakalpojumi, apsardze un virkne citu lietu. Industriālie parki savu efektivitāti ir pierādījuši ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Pašvaldība var piedāvāt vietējiem uzņēmējiem iespēju – saistīties jau ar konkrētiem objekta īpašniekiem, lai savstarpēji vienotos par potenciālās sadarbības nosacījumiem. Konkrēti man Latvijas uzņēmēji, kuri redz iespēju savu uzņēmējdarbību attīstīt ziemeļaustrumu reģionā, zvana un jautā – vai mums ir viņiem iespēja piedāvāt biznesa idejai nepieciešamo zemi, ēkas ar attiecīgu infrastruktūru konkrētā attālumā no pilsētas? Kādi ir iespējamie varianti novadā kopumā? Mēs varam ieteikt vismaz šo vietu, kur iespējama gan sākotnēji nenozīmīga, gan arī vērienīga projekta realizācija. Pašvaldība piedāvā tikai un vienīgi šo iespēju. Turpmākais paliek uzņēmēju savstarpējais jautājums.
– Pētījums “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” ir šokējošs!
– Pētījums objektīvi parāda tendenci. Runājot ar izglītības ministru Kārli Šadurski, tika skaidri pateikts, ka vidusskolas posmam nākotnē plāno izvirzīt divus kritērijus – kvantitatīvo un kvalitatīvo. Kvantitatīvais – jāizpilda attiecīgi rādītāji, piemēram, skolēnu skaits. Kvalitatīvais – noslēguma eksāmenu rezultāti. Neizpildot šos nosacījumus, saprotams, ka konkrētai skolai finansējumu nākotnē var nepiešķirt. Piemēram, Lejasciema vidusskola šobrīd neizpilda atsevišķus kvantitatīvos rādītājus. Ministrs sarunā apgalvoja – ja kāda skola uzrādīs noslēguma eksāmenos rezultātus virs valstī noteiktā līmeņa – tātad labākus un augstākus, tad nevajadzētu uztraukties, lai arī skolēnu skaits nav atbilstošs. Šādai skolai būtu jāpastāv un nav pamata izmaiņām. Es pats uzskatu, ka ārpus pilsētas novadā jābūt vismaz vienai vidusskolai. Redzot, kā attīstās notikumi pēdējā mēnesī un kā top valsts budžets, skolu jautājums nākotnē būs ļoti neērts. Skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija paredz skolu slēgšanu.
– Vai izmaiņas atkal sagaida arī skolu tīklu pilsētā?
– Divas gandrīz vienādas vidējās izglītības mācību iestādes pilsētā šobrīd attīstīt nav tālredzīgi. Gulbenes novada valsts ģimnāzijai nākotnē vajadzētu orientēties uz skolēniem, kuri par savu turpmāko izglītības mērķi uzskata obligātu iestāšanos augstākajās mācību iestādēs. Gulbenes 2.vidusskolai bez skolēnu sagatavošanas studijām augstskolās būtu vērts paredzēt kādu konkrētu profesionālās izglītības programmu apguvi. Absolventi, kuri nedomā uzsākt studijas, būtu ieguvuši arī profesiju vai arodu, kas atvieglotu turpmāko nodarbinātību. Šobrīd, iegūstot tikai vidējo izglītību vispārizglītojošā skolā, ir vājas izredzes konkurēt darba tirgū.
– Kas notiks ar mazajām lauku skolām?
– Iedzīvotājiem esmu teicis, ka mums vajag panākt labāko risinājumu un, pirmkārt, jau bērniem. Ir piemēri, ka izglītības kvalitāte, ko mēs apmācības ziņā piedāvājam lauku skolās, ne visur ir vajadzīgajā līmenī. Cietējs ir bērns, un tas radīs problēmas ar mācību vielas apguvi turpmākajos posmos. Tas ir nepieļaujami. Iezīmējas problēma, ka šobrīd atsevišķu priekšmetu skolotāji nav pieejami. Vienkārši trūkst vajadzīgo speciālistu, veidojas deficīts. Arī atsevišķus priekšmetus – matemātiku, fiziku, ķīmiju, krievu valodu un citus – novadā māca pedagogi cienījamā vecumā. Pieejamā informācija liecina, ka pēc četriem, pieciem gadiem mūs izglītībā sagaida pietiekami lieli izaicinājumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību, jo labu pedagogu trūks. Es uzskatu, ka sākumskolas un pamatskolas pagastos ir vajadzīgas. Protams, nevaram mākslīgi uzturēt skolu, ja nav bērnu un ir situācija, ka kādā no klasēm nav neviena skolēna. Tad šis rādītājs jau raksturo reālo situāciju.
– Publiski ir izskanējis, ka Gulbenē būs baseins!
– Šobrīd nevaru apgalvot, ka Gulbenē būs baseins. Manuprāt, ir neloģiski būvēt kaut ko jaunu, ja esošā saimniecība ir pietiekami nesakārtota. Esam veikuši novada sporta ēku stāvokļa analīzi. Piemēram, sporta skola. Ja sporta sacensību laikā caur jumtu tek ūdens, ir nesakārtotas higiēnas telpas un apkures sistēma. Acīmredzot vispirms ir jāsakārto esošā saimniecība, nevis jābūvē jauni objekti. Arī bijušās Bērzu sākumskolas sporta zālei ir jāveic jumta remonts. Ja to neizdarīsim, mēs īsā laikā sabojāsim grīdu. Pastāv risks arī sportojot gūt traumas. Personīgi es uzskatu, ka Gulbenei ir nepieciešams baseins. Tā ir viena no šībrīža sportisko aktivitāšu neatņemamām sastāvdaļām, ja gribam sasniegt augstas klases sportiskos rezultātus, kā arī uzlabot iedzīvotāju vispārējo veselības stāvokli. Tas tik un tā būs kopīgi jālemj.
– Ir gada beigas. Strādājat pie budžeta?
– Vērtējot nākamā gada budžetu, liels izaicinājums ir minimālās algas pozīcijas palielinājums. Jau iepriekš, algai palielinoties par 10 eiro, tas uz budžetu atstāja pietiekami būtisku ietekmi. Šobrīd lēciens ir 50 eiro. Tas nozīmē, ka mums būs nepieciešams vismaz pusmiljons eiro šīs pozīcijas palielinājumam. Biedrība “Reģionālo attīstības centru apvienība”, kuras sastāvā ir arī Gulbenes novads jūlijā valdībai iesniedza priekšlikumus, paredzot kompensācijas mehānismu pašvaldībām izdevumu daļas segšanai, kas ir saistīts ar nepieciešamību palielināt strādājošo algas. Kā tas reāli īstenosies, rādīs laiks.
Nākamais gads ir Dziesmu svētku gads. Mūsu pašdarbības kolektīviem, kuri dosies uz Rīgu, ir jāiegādājas vai jāšuj tērpi, lai mūsu novadnieki svētku pasākumos justos ērti un izskatītos vizuāli gaumīgi. Tas nozīmē, ka izdevumu pozīcijas saistībā ar tērpiem, aprīkojumu, nokļūšanu uz svētkiem un dzīvošanu galvaspilsētā prasīs pietiekami lielus naudas līdzekļus, kuri ir jāparedz, un jāsaprot, kā tos nodrošināt. Vajadzīgos naudas resursus varam atrast, arī kritiski izvērtējot savas izdevumu pozīcijas. Es negribētu teikt, ka ir krasi jāierobežo kādas konkrētas pozīcijas, bet tomēr mums ir pietiekami daudz iespēju panākt līdzekļu ekonomiju, tā atslogojot budžeta izdevumu daļu. Piemēram, preču un pakalpojumu iepirkumi, atsevišķu funkciju centralizācija, autotransports un tā tālāk. Ar attiecīgajiem speciālistiem saprotam, kur varam ieekonomēt naudu. Ir lietas, kuras šobrīd iegādāties nemaz nevajadzētu, jo nevaram to atļauties. Ir jābūt tālredzīgiem, jāizlieto naudas resursi atbildīgi, un paldies darbiniekiem, kuri to saprot un cenšas šos jautājumus pacietīgi izskaidrot. Ļoti rūpīgi šobrīd vērtējam arī personāla nodarbinātību visā novadā.
– Vai paredzēta reorganizācija?
– Mēs šobrīd paredzam, ka, attīstot un modernizējot atsevišķas pašvaldības saimnieciski tehniskās jomas, turpmāk nebūs nepieciešams iepriekšējais nodarbināto skaits. Analizējam un izdarām izmaiņas šābrīža situācijā kontekstā ar nākamo periodu. Pēdējā laikā pamatotus secinājumus ir izdarījušas virkne valsts struktūru, kuras ir atzinušas nepamatoti lielo darbaspēka nodarbinātību. Tāpat kā valsts, arī pašvaldības personāla struktūra atsevišķās nozarēs tik tiešām ir nepamatoti liela.
Novada domē strādājam pie ilgtermiņa stratēģijas un attīstības redzējuma. Tie ir apjomīgi dokumenti, kuru saturu vēlamies sabiedrībai izskaidrot vienkāršotā un saprotamā formātā. Daudziem nav iespējas vai pacietības ar visu šo informāciju iepazīties, tā ka pareizāk būtu lietas skaidrot daudz īsāk un koncentrētāk. Piemēram, informēt iedzīvotājus par to, kā redzam kādas konkrētas tautsaimniecības nozares attīstību novadā tuvāko 5, 10 vai 15 gadu periodā. Tā ir liela atbildība, kas prasa profesionalitāti un bieži vien arī drosmi atklāti pateikt lietu kārtību. Darba tirgus jau šobrīd norāda uz to, ka nākotnē mums trūks vietējā darbaspēka. Tie, kuri būs elastīgi, spējīgi pieņemt pārmaiņas, var neuztraukties. Uzskatu, ka tāda ir lielākā daļa mūsu novada sabiedrības.
