Rankas pagasta “Krastabieriņu” mājās dzīvo Vizma un Andris Kurkovi ar savām septiņām atvasītēm – sešām meitām un dēlu.
Rankas pagasta “Krastabieriņu” mājās dzīvo Vizma un Andris Kurkovi ar savām septiņām atvasītēm – sešām meitām un dēlu. Kad pie ģimenes viesojās laikraksts “Dzirkstele”, mājās no bērniem bija tikai trīs mazākās māsiņas. Viena ļāvās saldam miegam, bet lielākās visu sarunu nosēdēja mammas klēpī, kur ir visdrošāk.
Vizmas un Andra vecākā meita Dace mācās Viestura vidusskolā Valmierā. Viņai ir 16 gadu un viņa sapņo kļūt par aktrisi. 14 gadus vecā Zane un 13 gadus vecā Signe mācās Rēveļu pamatskolā. 6 gadus vecais Jānītis mācās Rankas pirmsskolas izglītības iestādē. Laurai ir 4 gadi, Aivijai – 2 gadi, bet mazajai māsai Lāsmai – 5 mēneši.
“Mazās māsas savā starpā mīļojas. Lai arī ar grūtībām var pateikt mazās māsiņas vārdu, man viņas priecīgi paziņo, ka “Lāpa” smaida. Man patīk, ka viņi tādā kuplā skaitā man ir apkārt. Patīk, ka cits citu ļoti mīļo, ka draudzīgi sadzīvo. Vienmēr gaidu piektdienas vakarus, kad mājās pārrodas Jancis no bērnudārza un vecākā māsa no Valmieras. Laba sajūta, kad visi esam kopā,” saka Vizma.
Vēlas, lai meita kļūst par aktrisi
Dace vēlējās kļūt par psihologu vai skolotāju. Tomēr, skolotājas mudināta, piedalījusies daiļlasītāju konkursā “Zvirbulis” un tieši tad sapratusi, ka vēlas kļūt aktrise, ka dzīvi varētu saistīt ar teātri. Agrāk Viestura vidusskolā bija teātra klase, šobrīd tās vairs nav, tomēr teātra ievirze ir palikusi. Dace izturēja konkursu, jo uz 30 vietām kandidēja 62 bērni.
“Viņai ir liela uzņēmība. Dzied korī un spēlē teātri. Dārga jau ir viņas dzīvošana un mācīšanās Valmierā, tomēr tā ir arī mūsu vēlme, lai bērns var īstenot savus sapņus,” saka Vizma.
Vizma stāsta, ka viņiem daudz palīdz vecāki, arī viņas mamma. Nelielajā saimniecībā ir daži mājlopi. Vīrs strādā zāģētavā. “Tur, kur viens pie katla paēd, paēdīs arī otrais, trešais un septītais. Mēs esam paēduši. Viss mājās ir pašu izaudzēts. Pati taisu sieru, biezpienu un sviestu. Un, ja vēl ir kartupelis un gaļa, tad nav, par ko kreņķēties,” saka Vizma. Viņa atzīst – kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp vienādi. Par visiem bērniem kreņķējas vienādi un visus mīļo vienādi.
“Nogurums nav liels, jo ne jau tikai mēs abi ar vīru strādājam. Bērni daudz palīdz. Lielās meitenes sestdienās un svētdienās mani lutina, pašas iet uz kūti. Visi ir pieradināti strādāt. Katram ir savs darbiņš. Dace iet kā ritenītis. Protams, kad ir septiņi bērni, tad neiznāk laika viņus izlutināt, bet samīļojamies gan. Visvairāk jau vakaros, kad bērni nolikti gultās,” saka Vizma.
Dēliņš izmaina ģimenes ēdienkarti
Mazajam Jancim dažu mēnešu vecumā atklāja slimību – celiakiju, viņam ir invaliditātes grupa. Puisītis nedrīkst ēst maizi, tās vietā uzturā lieto rīsu galetes. “Bērnudārzā ar viņu auklējas. Arī mēs lutinām. Agrāk galetes bija grūti nopirkt, tad ļāvām gaļu un desu ēst bez maizes. Tagad visi esam mainījuši ēdienkarti. Vairs nevāram zupā putraimus, bet rīsus, mērcēs lietojam griķu un zirņu miltus,” stāsta mamma.
Vizma iesmejas, ka tas nu gan reiz ir skaidrs, ka pie septītā bērniņa viņi esot apstājušies. “Vairāk nebūs. Ja tā otra brāļa nav, tātad nav lemts. Neliegšos, pacietībai jābūt, lai visiem atvēlētu laiku. Kreņķējos, ka mazo bērnu dēļ tagad mazāk iznāk doties uz skolu, pajautāt, kā iet lielākajām meitām. Man patīk skolā pavadītās stundas,” viņa saka.
Ar apkārtējiem cenšas mīļi sadzīvot
Andris un Vizma vēlas, lai viņu mājās šajā gadā valdītu veselība un galds vienmēr būtu pilns. Viņi uzskata, ka lielas lietas nevajag, lai būtu laimīgs. Viņi plāno šajā gadā uzcelt garāžu, pagrabam uzlikt jaunu jumtu. Iecerēts izveidot kamīnistabu. Vasarā viņi visi dodas ogot. Pagājušajā vasarā četrās stundās trīs meitenes un Vizma salasīja ogas, kuras nodeva par 25 latiem.
Vizma Rēveļos ienākusi no Valmieras rajona Dikļu pagasta. Viņa Rēveļu pusi ir iemīļojusi. “Labi cilvēki dzīvo apkārt. Kaimiņi mums iznomā zemīti, kur mēs varam darboties. Ar cilvēkiem ir jāsadzīvo. Kā tad palūgsi, kad būs vajadzība, ja būsi ar viņiem slikts bijis? Ja man kāds prasa, kā man iet, tad vienmēr atbildu, ka ļoti labi. Man ir feins vīrs un jauka ģimene. Pārējo mēs veidojam visi kopā,” saka Vizma.
