Oktobra pirmajā dienā svinējām Starptautisko Veco ļaužu dienu.
Oktobra pirmajā dienā svinējām Starptautisko Veco ļaužu dienu. Šajā dienā visā pasaulē godina sabiedrības vecāko paaudzi un pateicas par mūža devumu nākamo paaudžu audzināšanā un ievadīšanā patstāvīgā dzīvē.
Kas ir vecums? Tas ir mūža posms, par kuru var teikt: “Ne rudenī, ne ziemā, bet kaut kur starp ražas novākšanu un lauku aparšanu, starp lapu dzeltēšanu un bezgalīgu snigšanu, starp dzērvēm un gulbjiem… Dzērves jau ir aizlidojušas un gulbji ceļā. Vecums ir gulbju lidošana.” Balta sāpe izsāp, atmiņās un klusumā slīgst baltas galvas – tālās atmiņās, svētsvinīgā klusumā. Skaisti un gudri ir šie cilvēki, vecums ir skaists. Bērni ienāk pasaulē, lai augtu. Laiks viņu sejas kā upe akmeņus gludina, kā vējš jūras krastus izdaiļo.
Gulbenes 97. gaidu vienība ir kā patiesu dvēseļu veidošanas skola, kā saliņa, uz kuras var neuzkrītošā veidā iemācīties daudzas dzīves gudrības un prasmes. Var iemācīties mīlēt savu Tēvzemi un tautu, kā arī godā turēt un cienīt savus tuviniekus. Bieži nodarbībās notiek dažādas pārrunas, disputi par pieklājību, par cieņu pret vecākiem. Meitenes īpaši stāsta par gados vecajiem cilvēkiem. Tas notiek nodarbībās, kad runājam par vecvecākiem. Cik daudz ir gūts gudru padomiņu, iemācīts labu darbiņu, kas dzīvē noderēs!
Mīļi vārdi
vecvecākiem
Runājot par vecmāmiņām un vectētiņiem, ar īpašu prieku tiek teikti mīļi vārdi un rakstīti skaisti un sirsnīgi salīdzinājumi: “Gaiša un mīļa dzīvo man blakus ar zelta sirdi vecīte, ar gudru prātu un dvēseli bagātu iepriecina mani, kaut viņa dzīvotu vēl trejus mūžus, jo ir manu pamatu pamats uz šīs pasaules!” Kāda meitene saka paldies vecmāmiņai par skaisto, pūkaino cepurīti un šallīti, ko reiz rudenī adījusi, un aicina: “Noadīsim vēl kādu cepurīti abas kopā!” Meitene zina – zem savas cepurītes toreiz viņa šķitusi sargāta no dzīves skarbajiem vējiem, zem šīs cepures ņipra un droša devusies uz skolu. Vēl kādai meitenei vectētiņš ir kā labais mājas gariņš, kas visu saremontē un arī mazmeitas sirsniņu sasilda. Viņam ir “zelta rokas”. Tā saka par viņu mūsu ģimene un kaimiņi. Cita meitene par savu opi saka – viņam ir laba humora izjūta. Vēl kāda vecmammu raksturo kā lielu dziedātāju, bet vectētiņu – kā lielu mednieku.
Tik ļoti gaidītas ir skolas brīvdienas, lai varētu apciemot laukos dzīvojošos vecvecākus. Kāda meitene saka: “Ieejot istabā, tur patīkami smaržo silta rudzu maize, salds piens un medus, reizēm arī pīrāgi, kurus cept esmu iemācījusies arī es. Bet ziemā vecmamma mani cienā ar kūpošu liepziedu tēju. Uz palodzes pumpuros ir prīmulas, bet aiz loga – leduspuķes. Istabā pie sienas stundas skaita dzimtas vecais pulkstenis. Pie galda ir pelēks grozs ar krāsainiem dzijas kamoliem. Un tad vecmamma stāsta par dzīvi, arī par vecajiem laikiem, bērnību un to, kā bija dzīvot izsūtījumā – tālajā Sibīrijā.”
Ciemos veco
ļaužu mājā
1.oktobrī guntiņas un gaidas ciemojās Gulbenes veco ļaužu mājā. Tur dzīvo vecie vientuļie cilvēki. Katram no ir savs dzīvesstāsts un liktenis. Viņi ir bez apgādniekiem, veci un vientuļi. Mēs sveicām viņus Veco ļaužu dienā un vēlējām labu veselību un ilgu mūžu, dāvājām rudens ziedus, cienājām ar veltēm no saviem dārziem.
Un tad vecie ļaudis pastāstīja mums par savu dzīvi un tiem apstākļiem, kuru rezultātā viņi ir nonākuši šeit. Stāstījumi bija skarbi, dažbrīd viņu un mūsu acīs iemirdzējās pa asarai. Jā, dzīve dažkārt ir nežēlīga un skarba, bet šo cilvēku sirdīs valda optimisms.
Visi reiz
būsim veci
Guntiņām un gaidām patīk darīt labus darbus un ar savām aktivitātēm iepriecināt citus cilvēkus, uzskatot, ka dots devējam atdodas. Ar oktobri Gulbenes kultūras centrā atsākas regulāras Gulbenes 97. gaidu vienības nodarbības. Aicinām savā pulkā jaunus dalībniekus – meitenes no septiņu gadu vecuma un vecākas. Mēs mācāmies un apgūstam mūsu organizācijas likumus, kuros ir teikts, ka gaidas ir patiesas, uzticīgas Tēvijai, pašaizliedzīgas un izpalīdzīgas, kā arī draudzīgas un iecietīgas, pieklājīgas un paklausīgas, mīl dabu un dzīvniekus. Gaidas un guntiņas ir aktīvas un taupīgas, kā arī tīras domās, vārdos un darbos. Nav viegli dzīvē ievērot šos principus, jāiegulda liels darbs pašpilnveidē. Gaidu organizācija papildina ģimenes un skolas ietekmi jaunās paaudzes audzināšanā.
Inta Vilka,
Gulbenes 97. gaidu vienības vadītāja
