Ar vasaras krāsām un siltumu, ar tautiešu sirsnību jūlijs ir un vēl ilgi būs zīmīgs Kanādas latvietei Gundegai Dāvidsonei.
Ar vasaras krāsām un siltumu, ar tautiešu sirsnību jūlijs ir un vēl ilgi būs zīmīgs Kanādas latvietei Gundegai Dāvidsonei. Šajās dienās viņa bija atbraukusi uz Latviju, uz Gulbeni, lai tiktos ar radiem Gulbenes pusē un draugiem, lai viesotos pie gulbenietes Intas Vilkas vadītajā 97.gaidu vienībā.
Pati G.Dāvidsone gaidu kustībā ir iekļāvusies no 1954.gada. Vienība, kurā viņa darbojas, nākamgad svinēs 55 gadu darbības jubileju.
Gulbene G.Dāvidsonei ir mīļa. Tajā kādreiz skanējuši tuvinieku soļi. Arī tagad šajā pusē ir radi. Ir prieks tos satikt, prieks piedalīties radubērna izlaidumā, ģimnāziju beidzot. Ir prieka asaras. Un prātā nāk arī tās bēdas, kad 19 gadu vecumā G.Dāvidsonei nācies aizbraukt no Latvijas. Tas notika 1944.gadā. “Zināju, ka citādi man priekšā būs Sibīrija. Bija kaut kas jādara, lai sevi pataupītu. Tēvs bija dabūjis zināt, ka mūsu ģimene ir uz Sibīriju vedamo sarakstā. Vēlāk visu mūžu esmu sevī mocījusies pašpārmetumos – kāpēc man vajadzēja sevi saudzēt, kamēr citi aizgāja moku ceļus. Viena no manām radiniecēm mierināja: “Tu esi darījusi daudz laba, audzinot latviešu meiteni.” Šie vārdi man dod spēku. Mans fiziskais ķermenis ir svešā zemē, bet mans gars ir Dzimtenē. Katru dienu es domās staigāju no viena radiņa pie otra, zinu viņu dienas gaitas, redzu, ko viņi dara, un lūdzu Dievu, lai dod man spēku izturēt svešatni,” saka G.Dāvidsone.
Piekto reizi atbrauc uz Latviju
Šī bija piektā reize, kad G.Dāvidsonei izdevies sakrāt naudu, lai atbrauktu ciemos uz Latviju. Tieši gaidisms ir tas, kas palīdz uzturēt ļoti darbīgas, sirsnīgas saites ar dzimteni, ar bērniem un jaunatni Latvijā. Šoreiz G.Dāvidsone kopā ar Gulbenes gaidām devās ekspedīcijā uz Alūksni. Bijis interesanti. “Kopā ar gaidām es visur jūtos kā mājās,” saka viešņa.
“Mūsu draudzība ar Gundegu ir ilgstoša. Viņa no Kanādas ir sūtījusi mums metodisko literatūru. Viņa ir atbalstījusi mūs morāli,” saka gulbeniete I.Vilka. Savukārt G.Dāvidsone nespēj valdīt mīļu smaidu sejā, stāstot par to, kā viņu autoostā sagaidīja Inta un gaidas. “Skatos – nāk Inta pa priekšu ar meiteņu bariņu, visām rokās ir ziedi. Tas bija tiešam skaisti. Visas meitenes ir tik ļoti jaukas. Redzēju viņu darbošanos. Viņas ir kā mazi rūķīši. Ir prieks par šiem bērniem. Ir prieks stāstīt citiem un atbalstīt gaidas Gulbenē,” saka G.Dāvidsone.
Pamatā – krietnas sievietes audzināšana
“Gaidas ir audzināšanas organizācija,” uzsver G.Dāvidsone. Viņa saka: “Audzināšana notiek no pašas bērna kājas – no septiņu gadu vecuma. Meitenes tad kļūst par guntiņām, no desmit gadu vecuma viņas ir gaidas. Ja meitene daudz strādā, sevi attīstot, tad jau no 14 gadu vecuma viņa var kļūt par lielgaidu. Pieaugot daudzas meitenes top par gaidu vadītājām. Tātad izprot gaidisma nozīmi. Gaidas tiek audzinātas par krietnām latviešu sievietēm. Sevišķi ar lielgaidām runājam par sievietes uzdevumu dzīvē, runājam par to, ka tautas nākotne ir saistāma ar ģimeni, tās vērtībām, ar latviskā gara saglabāšanu.”
Kanādas latviete gaidismu redz kā palīgu meiteņu harmoniskai attīstībai. Sākumā tas notiek rotaļu veidā, dziedot, darot kopīgus darbus vienībā un katrai savās mājās, ģimenē. Meitenes iemācās, ka, arī mazas būdamas, var būt palīgi vecākiem . Arī maza meitene var vecākiem palīdzēt mājas solī. Saklāt gultu, nomazgāt traukus, salikt traukus uz galda pirms ēdienreizes, var arī istabu izslaucīt. Tas nav grūti! Tā ir ģimenes kopības sajūta, kad cilvēki palīdz viens otram. “To mēs kopā mācāmies. Guntiņa klausa vecāko, un guntiņa valda sevi! Tie ir viņas likumi. Atgādinājums bērnam, vai tu biji tāda, kāda solījies būt? – mudina vērtēt savu rīcību. Gaidu organizācijā ar bērniem vienmēr runā mierīgi. Ar atgādinājumiem, ar piemēriem bērnam var iemācīt domāt un audzināt sevi,” klāsta G.Dāvidsone.
Latviskuma saglabāšana un nostiprināšana
G.Dāvidsone uzsver, ka viņas pārstāvētajā gaidu vienībā galvenais uzdevums ir palīdzēt saglabāt latviskumu meitenēm, kas Kanādā dzimušas ģimenēs, kurās ir latviskās saknes. Tāpēc gaidām tur nodarbības notiek latviski. “Mums pareģoja, ka latviskās gaidas Kanadā ar laiku vairs nebūšot. Taču tas nav noticis. Latviskumu saglabājām, pieaugušo uzņēmības dēļ,” saka viņa.
Kanādā, kur gaidu vienībai darboties palīdzējusi un palīdz viņa, esot ierasts rīkot skaistus koncertus. Guntiņas un gaidas tā iepriecina vecākus un citus interesentus. Tā veidojoties un nostiprinoties latviskā kopības sajūta. Līdzīgu pieredzi uzkrājušas guntiņas un gaidas Gulbenē, kas regulāri ar koncertiem viesojas Gulbenes veco ļaužu mājā. G.Dāvidsone apstiprina, ka ir novērojusi jaukas tradīcijas I.Vilkas vadītajā gaidu vienībā. “Tas ir svētīgs darbs, ko Inta paveic latviešu meitenes audzināšanā, tas ir bezgalīgs, nekad nepadarāms darbs. Nav svarīga masveidība gaidu organizācijā, svarīga ir kvalitāte. Svarīgi, lai bērni tiešām apgūtu tās zināšanas, kas viņiem kā organizācijas locekļiem būtu jāzina. Galvenais – gaidas un skauti ir organizācijas, kas papildina bērnu mājas un skolas dzīvi, kas bērnam māca tikai labo,” saka G.Dāvidsone.
Par Gulbenes gaidām zina Kanādā
G.Dāvidsone stāsta, ka no I.Vilkas regulāri saņem laikraksta “Dzirkstele” publikācijas, kurās stāstīts par gaidu labajiem darbiem Gulbenes pusē. Piemēram, par to, kā gaidu 97.vienības dalībnieces rūpējas par tīrību Spārītes parkā. Visi šie raksti nonākot uz ziņojumu dēļa, kas ir G.Dāvidsones pārstāvēto gaidu vienībā. “Lai lasa, lai zina, kā latviešu jaunatne tiek audzināta,” saka viņa. Kanādas latvieši atzinīgi un ieinteresēti izturoties pret jaunumiem no Latvijas. “Mums ir prieks, ka te gaidas ir uzņēmīgas kā lauvas,” joko viņa un izsaka prieku, ka Gulbenē prot bērnus aizraut. “Intiņ, tavā priekšā – cepuri nost!” saka G.Dāvidsone.
Savukārt viņa pati, dzīvojot un darbojoties latvisko gaidu vienībā, to vien domājusi – dot tautietēm Latvijā visu to, kas saglabāts, uzkrāts, lai gaidas arī dzimtenē varētu atsākt darboties ar panākumiem. Tas ir noticis. “Mēs esam to izdarījuši,” ar gandarījumu saka viņa. I.Vilka saka paldies par metodisko palīdzību tautietei un atzīst: “Ar jūsu atbalstu gaidas Latvijā varēja atdzimt.”
G.Dāvidsone uzsver, ka gan Latvijas, gan Kanādas gaidas pieder Pasaules gaidu organizācijai. “Esam visā pasaulē atzītas. Mēs izkarojām to, ka, darbojoties Kanādā, latviskās gaidas var būt latviskas ar savu identitāti. Mēs gribam savu formu, atšķirības zīmes, gribam nodarbības latviešu valodā! Tā ir gan Latvijā, gan ārzemēs. Esam tiesīgas valkāt savu formu un atšķirības zīmes,” saka viņa.
No vēstures lappusēm
G.Dāvidsone atgādina, ka gaidu kustība ir aizsākusies Anglijā. Savukārt latviešu gaidu organizācijas pamati ir likti Krievijā. 1922.gadā tika reģistrēta latviešu gaidu organizācija.
“Tā ir interesanta sakritība. Gulbenē darbojas 97.gaidu vienība, kas ir dzimusi 1997.gadā, Lāčplēša dienā,” saka I.Vilka. Viņa piebilst, ka gaidisms ir ne tikai krietnuma un latviskuma audzināšana, ne tikai labi darbi, tā ir arī kopīga atpūta, jūtu pasaules izkopšana, skaistas dvēseles veidošana katrā meitenītē.
Rudenī Gulbenes 97.gaidu vienībā uzņems jaunas guntiņas no septiņu gadu vecuma un gaidas no desmit gadu vecuma. I.Vilka cer arī turpmāk sadarboties ar šo meiteņu vecākiem.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Gundega Dāvidsone.
Dzimtas saknes: pati dzimusi Rīgā, taču mamma un vecmamma ir no Gulbenes.
Tagadējā dzīvesvieta: Kanāda – Hameltonas pilsētas province.
Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs ir skautu vadītājs, meita – bijusi gaidu vadītāja, mazdēli – skauti un runā latviski, ir arī 11 gadus veca mazmazmeita.
Dzīves aicinājums: darbošanās gaidu organizācijā kā devums latviskuma saglabāšanā tautiešu ģimenēs Kanādā.
