Ar dziļu saviļņojumu izlasīju “Dzirkstelē” par Galgauskas bibliotekāres Dzidras Matīsas sasniegumiem novadpētniecības laukā un par uzvaru konkursā “Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs Vidzemes novadā”.
Ar dziļu saviļņojumu izlasīju “Dzirkstelē” par Galgauskas bibliotekāres Dzidras Matīsas sasniegumiem novadpētniecības laukā un par uzvaru konkursā “Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs Vidzemes novadā”.
1962.gadā strādāju Gaulgauskas sakaru nodaļā. Iesaistījos arī pašdarbībā – sāku dziedāt sieviešu vokālajā ansamblī. Šis laiks tieši sakrīt ar notikumu, kad Galgauskā ieradās jauna bibliotekāre Dzidra, ar kuru mums labi saskanēja, dziedot soprānu. Turpmākajos gados mūsu ģimenes vienoja cieša draudzība.
To, ka Dzidrai bibliotekāres darbs ir dziļi sirdī un pirmām kārtām, varēja apgalvot jau ļoti drīz. Drīz vien Dzidra kļuva savējā visiem. Bija ansambļi – gan sievu, gan vīru, īsu brīdi arī koris, tautisko deju kopa, iestudētas lugas un daudz citu pasākumu. Tajos visos Dzidra bija iekšā ar sirdi un dvēseli.
Atmiņā nāk kādreizējās ciemu skates, sacensības, sporta pasākumi, neiztrūkstošās masku balles, ansambļu koncertturnejas pa rajonu un vēl tālāk…
Izpalīdzība – Dzidras rakstura īpašība attiecībās ar citiem cilvēkiem. Kad vairs nedzīvoju Galgauskā, nesarāvām tuvo saikni. Var paiet gads vai pat vairāki, kad sazvanāmies, satiekamies – arvien kā draugs ar draugu, kuram var uzticēt visu.
Priecājoties par Dz.Matīsas skaisto mūža dienu šā gada 29.aprīlī, par godu, kādu pelnīti viņa saņem. Esmu laimīga, ka varēju to piedzīvot un teikt paldies visiem zināmajam gulbenietim Jāzepam Romulim, kurš pirms 46 gadiem atveda Dzidru uz Galgausku. Lai viņai spēks un veselība visu mūžu kalpot par Gaismas nesēju novadā!
