Sen zināms teiciens, ka jauna slota tīri slauka. Tā patiesumu varēs pārbaudīt Galgauskas pagastā, kur darbu sācis jauns pagasta pārvaldes vadītājs – Jānis Kupcis. Tieši šī iemesla dēļ uz tikšanos ar Latvijas Zaļo un zemnieku savienības Gulbenes nodaļas novada domes deputātiem bija sanākuši daudzi galgausnieši.
Šajā sasaukumā tiekas pirmo reizi
ZZS nodaļas vadītājs Andris Vējiņš informēja, ka šajā deputātu sasaukumā šī ir pirmā tikšanās, taču tās tāpat kā pirms pašvaldību vēlēšanām tiks turpinātas, uz katru pagastu dodoties reizi gadā. Tas nozīmē, ka Galgauskā šādas tikšanās būs vēl vismaz trīs reizes. “Esam atbraukuši kā ierindas deputāti, kuri ir Latvijas Zaļo un zemnieku savienības Gulbenes nodaļas biedri, par kuriem balsojāt iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās. Mēs pārstāvam jūs novada domē, lai risinātu aktuālus jautājumus. Šībrīža situācija ir tāda, ka esam ieguvuši varu, tāpēc varat man uzdot jautājumus arī kā domes priekšsēdētājam,” skaidroja A.Vējiņš.
Trīs mēnešu pārbaudes laikā pagasta pārvaldes jaunajam vadītājam J.Kupcim ir noteikti konkrēti mērķi, lai pārliecinātos, cik labi viņš tiek galā ar saviem pienākumiem. “Ļoti skumji ir skatīties, ka dažs labs deputāts ir ievēlēts pat divus un trīs sasaukumus. Visu laiku viņiem viss bija labi un skaisti, bet tagad ir pamodušies. Kur tad šie deputāti bija iepriekš?” secināja Galgauskas pamatskolas direktore Iveta Dzene. A.Vējiņš norādīja, ka to var jautāt katram individuāli. Deputāts Stanislavs Gžibovskis, kurš ir Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” īpašnieks, atzina, ka viņam savus pienākumus pildīt patīk šajā deputātu sasaukumā, jo “mums ir spēcīga komanda”.
Reformas nodrošina kārtību un taupību
“Ilgi ir runāts, ka novadā vajadzīgas reformas, lai būtu kaut kas jauns un beidzot mainītos. Nevaram strādāt pa vecam un dzīvot eiforijā, ka viss ir kārtībā, labi un nekas nav jāmaina,” pauda S.Gžibovskis. Viņš atzinīgi vērtē, ka tagad visi domes darbinieki brauc uz darbu ar personiskajām mašīnām un pēc tam var pārsēsties pašvaldības transportā. “Ja parēķina, tad tādā veidā gada laikā tiek ietaupīti 100 000 eiro. Arī skolēnu autobusi vairs nevar kursēt šurpu turpu, kur vajag un kur nevajag,” secināja deputāts.
A.Vējiņš atzina, ka tika izdarīts diezgan sāpīgs grieziens, bet jau pirmais mēnesis ir parādījis – tas bija pareizs. Arī skolēnu autobusi tika izmantoti neracionāli, tāpēc tika nodoti SIA “Gulbenes autobuss” pārziņā. “Skolas bērnus atved ar skolas autobusu, bet kā jūtas jaunie vecāki, kuru atvasēm lietū jāgaida satiksmes autobuss, lai tos vestu uz dārziņu?” jautāja Galgauskas pamatskolas skolotāja Liene Silauniece. “Neviens nav teicis, ka novada pašvaldība atsakās īpašā situācijā izdarīt atkāpi no noteiktās kārtības. Piekrītu, ka veidojas neloģiska situācija, ja mazajiem ir jāstāv lietū. Tomēr sāpīgais grieziens bija jāizdara, lai neturpinātos spekulācijas. Pagājušajā gadā, aizbildinoties ar līdzīgām objektīvām situācijām, šī iecere tika izgāzta,” skaidroja A.Vējiņš.
Deputāts Gunārs Ciglis informēja, ka iepriekšējā deputātu sasaukuma laikā tika reorganizētas trīs skolas. Sākot jauno mācību gadu, ir jāsecina, ka atkal rūpes raisa skolas, kurās ir līdz 30 bērniem. Druvienas skolā ir 18 bērni, Litenes skolā – 22, K.Valdemāra skolā – 23 bērni. “Tas ir saistīts ar to, ka ik gadu novadā paliek par 500 līdz 600 cilvēkiem mazāk. Tāda ir situācija, taču tas nenozīmē, ka te dzīvojošajiem nav vajadzīgs mājoklis, veselības aprūpe, izglītība un citi pakalpojumi,” atzina G.Ciglis. A.Vējiņš atzina, ka droši vien neizdosies saglabāt visas vidusskolas novadā. Tomēr sākumskolām ir jābūt visos pagastos, lai arī cik smagi finansiāli tas būtu pašvaldībai. “Ja skolas pagastā nav, tad tas agrāk vai vēlāk būs miris,” ir pārliecināts A.Vējiņš.
Vēlas attīstīt uzņēmējdarbību, radot darbavietas
L.Silauniece vēlējās zināt, kā deputāti domā piesaistīt jaunos cilvēkus, lai viņi nebrauktu prom uz ārzemēm vai lielajām pilsētām. I.Dzene papildināja kolēģi, uzsverot, ka būtu jāpalīdz attīstīt tās vietas, kur paliek arvien mazāk cilvēku. Taču notiek pretēji – tiek attīstīti lielie centri. “Galgauska ir viens no mazākajiem pagastiem novadā, tāpēc ir iespējams, ka nekad neko nevarēsim sagaidīt,” pieļāva direktore. A.Vējiņš skaidroja, ka ir iecere bijušās “Lauktehnikas” teritorijā izveidot industriālo parku. “Ja sarunas ar ārzemju investoriem un vietējiem uzņēmējiem būs sekmīgas, tad varēsim vienoties par pirkumu vai īri. Tā būtu teritorija, kurā iedzīvināt uzņēmējdarbību un veidot darbavietas. Neko superjaunu izdomāt nevaram, bet ir svarīgi nodrošināt esošās darbavietas, lai tās neietu mazumā, un piesaistīt jaunas,” atzina A.Vējiņš. Pie viņa bijuši uzņēmēji no Rīgas, kuri vēlas iegādāties vienu no bijušās “Lauktehnikas” struktūrvienībām un varētu radīt apmēram 30 darbavietas. Savukārt bijušajās SEB bankas telpās Gulbenē paredzēts izveidot šūšanas ražotni.
Cik pagastam tiek naudas no iekasētājiem nodokļiem? Vai ar to pietiek, lai izmaksātu algas pagasta pārvaldes darbiniekiem un skolotājiem? Tāds bija viens no deputātiem rakstiski iesūtītajiem jautājumiem. “Šobrīd tā vairs nerēķina, jo veiksmīgi notiek pašvaldības grāmatvedības centralizācija. Protams, pagasts tiks svērts dažādās kategorijās, lai saprastu, cik izmaksā katrs speciālists. Iespējams, šobrīd šķiet, ka grāmatvežu nepaliek mazāk. Tomēr grāmatvedības slodzes ir samazinātas par 4,5 slodzēm, bet fiziski tie ir 6 -7 cilvēki. Paredzams, ka līdz gada beigām tiks samazinātas vēl vismaz 4 slodzes. Turklāt ar centralizāciju ir iespējams redzēt neefektīvās lietas, ko katrā pagastā mēģināja dažādi izkombinēt un ne vienmēr labākajā veidā,” skaidroja A.Vējiņš.
Galgausniešiem jāizvēlas prioritātes
“Ar iepriekš nerisinātām problēmām esam lielu izaicinājumu priekšā. Par Galgauskas centra apgaismojumu šobrīd atbildēt nevaru. Pašlaik Attīstības nodaļā tiek vērtētas visas iespējas, kā arī noteiktas prioritātes, lai zinātu, ko veikt vispirms un ko var atlikt,” informēja A.Vējiņš. S.Gžibovskis mierināja, ka jāsagatavo projekts un gan jau tad būs arī pagasta centra apgaismojums.
Atbildot uz rakstiski pausto vēlmi, ka pagastā vajadzīgs kaut neliels spēļu laukumiņš bērniem, tika skaidrots, ka ir jāapkopo visa informācija, ko vēlas redzēt savā pagastā. Tad pārvaldes vadītāja uzdevums ir informēt par visām idejām un vēlmēm novada domi. “Ja jūs iesniegsiet, piemēram, desmit lietas, arī spēļu laukuma izveidi, tad nākamā gada budžetā noteikti netiks iekļautas visas. Tomēr savstarpējās sarunās sapratīsim, kuras ir svarīgākās. Ja tas ir spēļu laukums, tad tas tiks iekļauts budžeta naudas sadalījuma plānā. Tā ir pagasta izvēle, ko tieši atzīt par svarīgāko,” uzsvēra A.Vējiņš.
G.Ciglis atgādināja, ka Pašvaldību likumā ir iestrādāta norma, kas paredz katrā pagastā veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tās tika paredzētas ar domu, ka novada domē nav iekļauti visu pagastu pārstāvji.
