Galgauskas kultūras nams, kam pamatakmens kā Golgovskas dziedāšanas biedrības namam likts 1924.gadā, 20.septembrī svinēs savas darbības 90.dzimšanas dienu. Būs gan bijušo darbinieku un pašdarbnieku atkalredzēšanās, gan koncerts un balle. Jubilejas svinībās solījuši piedalīties arī visi trīs baroni Mengdens, Veisis un Golgovskis.
Būvējuši visi kopā
Galgauskas kultūras nama vadītāja Sarmīte Muižniece, pārlapojot vēstures liecības, stāsta, ka Galgauskai ir bagāta kultūrvēsture. Jau 1908.gadā tur darbojusies Dziedāšanas biedrība, bet biedrības namam pamatakmens likts un iesvētīts 1924.gada 14.septembrī. To iesvētījis mācītājs Egle no Gulbenes. Pēc tam vietējā avīzē tikusi publicēta sūdzība par to, ka par ieeju akmens iesvētīšanas pasākumā ņemta nauda. Norādīts, ka tad arī baznīcā ir jāprasa ieejas maksa. Dziedāšanas biedrības nama celtniecībai katra saimniecība ziedojusi divus baļķus. „Ūsiņu” gala ļaudis savākuši naudu, lai varētu iekārtot skatuves galu. Tikušas rīkotas talkas, ar zirgu pajūgiem vesti gan akmeņi un smiltis, gan citi celtniecībā noderīgi materiāli. Tādējādi biedrības nama izbūvē piedalījušies un to atbalstījuši gandrīz vai visi pagasta iedzīvotāji. 1927.gada ziemā Dziedāšanas biedrības nams bijis gatavs. Darbojies koris, dramatiskais kolektīvs, rīkoti dažādi saviesīgi vakari.
Dziedāšanas biedrības nams padomju laikā pārtapis par Galgauskas tautas namu. Tajā darbojies koris, pūtēju orķestris, vokālie ansambļi, rokdarbu pulciņš. Koris un orķestris likvidējies pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Pati ēka ir apstiprināta kā vietējās nozīmes kultūras piemineklis. 2002.gada 19.martā kultūras namā izcēlās ugunsgrēks, nodarot tam lielus postījumus, bet divus gadus vēlāk sākusies tā atjaunošana.
Sita augstu vilni
Ilggadējā Galgauskas bibliotēkas vadītāja un amatierteātra režisore Dzidra Matīsa, kurai arī pašai bieži vien nācies veikt tautas nama vadītājas darba pienākumus, jo pagasta bibliotēka ilgu laiku atradās tautas nama 2.stāvā, atceras, ka arī piecdesmitajos gados kolhoza „Centība” laikā Galgauskā kultūra situsi augstu vilni. Darbojies koris, dramatiskie kolektīvi un deju kolektīvi. Tolaik ļoti daudz darba tautas nama dzīvē ieguldījusi Maija Kauliņa, kura solījusi būt klāt arī jubilejas pasākumā. „Kultūras nama darbinieku ir bijis bezgala daudz, bet maz tādu, kuri te nostrādājuši ilgāku laiku,” stāsta Dz.Matīsa. Bijuši arī tādi gadījumi, kad bibliotēkai vajadzējis pārtraukt darbu, lai tautas namā visu darbību pakļautu gaidāmajiem Dziesmu svētkiem Rīgā. Galgauskas tautas namā ar izrādēm viesojies pat Dailes un Nacionālais teātris.
„Mēs arī šobrīd cītīgi gatavojamies jubilejas pasākumam. Plānojam katram mākslinieciskās pašdarbības kolektīvam kultūras nama zālē ierīkot arī nelielu izstādi,” stāsta Dz.Matīsa. Teātra mākslai veltītajā stendā būs fotogrāfijas, kas atgādina par to, ka pirmā galgausniešu iestudētā luga savulaik bijis ”Žūpu Bērtulis”. Uz nelielās skatuves norisinājušās arī lugas „Pūt, vējiņi!” kaislības. Arbuzova luga „Satikšanās ar jaunību” rajona skatē teātrim palīdzējusi iegūt 1.vietu. Piecdesmitajos gados tautas nama deju kolektīvs uzstājies televīzijā. Septiņdesmitajos gados darbojies vokāli instrumentālais ansamblis Staņislava Dekšņa vadībā, kurā soliste bijusi Edīte Ķikuste, Imants Ilgažs un citi.
Iecienījuši savējos
Šodien Galgauskas kultūras namā darbojas amatierteātris, ko vairāk nekā divdesmit gadus vada Dz.Matīsa, vokālais ansamblis „Veišu muzikanti”, ko vada Inga Zomerovska, tradīciju deju kolektīvs, kurā dejo tikai sievietes, darbojas rokdarbnieki un floristi. „ Apmeklēti ir tie kultūras pasākumi, kuros piedalās pagasta ļaudis. Kad ciemos atbrauc citi mākslinieki, tad apmeklētāju ir mazāk,” novērojušas pagasta kultūras darbinieces. Dz.Matīsa piebilst, ka pagastā šodien ir samazinājies arī iedzīvotāju skaits. „Pirms piecdesmit gadiem visas mājas pagastā bija cilvēku pilnas, tāpēc pasākumi bija ārkārtīgi apmeklēti. Savulaik pagastā bija divi kolhozi – „Centība” un „Kopdarbība”. To vadītājiem bija grūti vienoties, kurš kuro reizi izvizinās māksliniekus,” atceras Dz.Matīsa.
