Šonedēļ uz Vidzemes šosejas, kravas automašīnai saduroties ar vieglo automašīnu, tā ietriekusies vairākos velosipēdistos – bērnos un jauniešos, kuri bija devušies treniņa braucienā. Ir grūti komentēt šo negadījumu, jo nav oficiālas informācijas par tā precīziem iemesliem. Ja es vērtētu kā autovadītājs, teiktu, ka satiksmes noteikumi vairāk ir par labu riteņbraucējiem, savukārt, ja es runātu kā riteņbraucējs, tad viennozīmīgi varētu piekrist visiem tiem, kas saka, ka riteņbraucējiem nav iespēju. Ja par piemēru ņemam kaut vai Gulbeni – kur tad mēs varētu braukt? Varbūt varētu braukt ap stadionu, varbūt kaut kādus apļus varētu braukt ap Spārītes parku, bet arī tur nav diez ko labi, iedzīvotāji jau tāpat visu laiku tur cīnās par celiņiem. Var jau braukt līdz Palienai pa izbūvēto celiņu, bet līdz Gulbenes pilsētas robežai, kur tas sākas, arī kaut kā ir jātiek. Tāpēc riteņbraucēji arī izmanto koplietošanas ceļus. Rīgā, piemēram, ir Biķernieki, kur var izpausties ar ātrumu, jo pa veloceliņiem jau visi brauc mierīgi, nekādi fiziskās slodzes un sagatavotības treniņi tur nesanāk. Gulbenē mēs, protams, apmēram 90 procenti esam individuālie treniņu braucēji, bet es neesmu īpaši dzirdējis, ka riteņbraucējiem būtu bijušas kādas problēmas ar autovadītājiem, ka kāds izrādītu lielu neapmierinātību un savu negatīvo attieksmi pret riteņbraucējiem. Un arī riteņbraucēji ir solīdi. Protams, vienmēr jau no 100 procentiem gadīsies kāds viens vai divi gan starp šoferiem, gan arī riteņbraucējiem, kas nebūs solīdi. Riteņbraucēju kustība pa ceļiem ir atļauta, ja vien tiek ievēroti satiksmes noteikumi un ja tu esi pamanāms. Un, manuprāt, vispār satiksmes noteikumu ievērošana ir pats galvenais, nevajadzētu kādam mēģināt kļūt pārākam un mēģināt izlēkt. Ja visus noteikumus būsi ievērojis, tad arī likums būs tavā pusē.
