Pirmdien, braucot mājās no pilsētas, pie Skolas ielas veikala “Maxima” man ritenim nokrita ķēde. Pieslēju riteni pie velosipēdiem domātā statīva un mēģināju ķēdi uzlikt.
Pienāca jauka, smaidīga kundzīte un teica: “Es jums palīdzēšu, es māku, jo esmu riteņbraucēja.” Es mēģināju viņu atrunāt: “Jūs ejat uz veikalu, un jūsu rokas būs ļoti netīras.” Laipnā un izpalīdzīgā kundzīte tikai pasmaidīja un teica, ka viņu netīras rokas nebaida, galvenais esot palīdzēt. Nepagāja pat pāris minūtes, kad mans braucamais bija kārtībā! Laipnā sieviņa pagriezās un iegāja veikalā, es pat nepaspēju pajautāt viņai vārdu.
Ar laikraksta palīdzību gribu viņai no sirds pateikties. Ja šai kundzītei būs laikraksts “Dzirkstele” un viņa lasīs, tad sapratīs, ka šie pateicības vārdi ir domāti tieši viņai. Ja ne – tad lasīs citi un sapratīs, ka mūsu Gulbenē ir tādi cilvēki, kas vienaldzīgi nepaiet garām, ja kādam būs kas atgadījies. Pasniegsim cits citam roku grūtā brīdī! Paldies jums, laipnā, izpalīdzīgā kundzīt, par jūsu labo sirdi!
