Kādi kritēriji jums ir noteicošie, par ko balsot Saeimas vēlēšanās?
Ligita Trekše, skolotāja
Zinu šobrīd tikai to, ka vēlēšanās piedalīšos, bet neesmu izlēmusi, par ko balsošu. Man visiem šiem solījumiem ticība ir absolūti zudusi. Arī reklāmas avīzes un visādas citādas lapas, kas pārpilda pasta kasti, man līdzinās murgam. Līdz šim politiķu savstarpējās sarunās dzirdu tikai to, ko viens vai otrs nav izdarījis. Cik labi būs tad, ja mēs tiksim pie varas, sludina labējie. Nu nekas nebūs labāks! Ir tikai tukši solījumi, kam neseko konstruktīvi problēmu risinājumi. Es vairs neticu nevienam vārdam. Arī politiķu vidū neko citu nedzirdu, kā tikai ķengāšanos. Mēs neatzīstam to, kas ir labs izdarīts. Ir tendence sev pierakstīt arī citu veikuma augļus. Politikā taču strādā cilvēki ar dažādām augstākajām izglītībām, bet viens par otru runā tikai sliktu. Kāda man var būt ticība valdībai, to dzirdot? Ja katra partija varētu apliecināt, kā konkrēto grib panākt vienas vai otras problēmas risinājumu, tad es noticētu. Pagaidām par ķengāšanos neko citu nedzirdu. Ja viena partija piedāvā kaut ko labu, otra to uzreiz nekavējoties noniecina, kā nekam nederīgu.
Uldis Hanzens, zemnieks
Godīgi sakot, man vēl nav bijis laika īpaši domāt par Saeimas vēlēšanām, lai gan līdz tām vairs daudz laika nav atlicis. Paklausījos politisko partiju diskusijas un solījumus, bet izlēmis, par ko balsot, vēl neesmu. Droši vien izvēli izdarīšu pēdējā brīdī. Man kā vēlētājam ir būtiski, kā tiek pildīti dotie solījumi, lai gan bieži vien viss tā arī paliek solījumu līmenī. Tagad atkal Saeimas virzienā raugās iepriekšējie premjeri un ministri, pat mūsu novadniece izveidojusi savu partiju, bet, cik reāli dzīvē tiks ieviesti viņu priekšlikumi, ko tas dos cilvēkiem un valstij, to šobrīd ir grūti prognozēt. Pirms katrām vēlēšanām tiek stāstīts par algu palielinājumu, veselības pakalpojumu pieejamības nodrošinājumu, pensiju palielinājumu, nodokļu samazinājumu un tamlīdzīgi, bet pēc tam nekas jūtami tā arī nemainās. Man noteicošais kritērijs, par ko balsot, būs reāli paveiktie darbi.
Astrīda Vilciņa, kultūras darbiniece
Es ļoti daudz sekoju līdzi notiekošajam un vērtēju, ko šie cilvēki mums ir solījuši, ko ir paveikuši, kā pildījuši solīto. Tad, domājot par to, kā balsošu nākamajās vēlēšanās, es spriežu par konkrētajiem deputātiem un viņu pārstāvētajām partijām, kas ir padarīts. Man ir būtiski, cik daudz ir darīts, lai saglabātu valstiskumu, cik daudz darīts tautas labklājības labā. Katrs deputāts pārstāv kādu partiju. Savukārt mēs katrs viņus vērtējam no sava emocionālā un savas dzīves skatpunkta. Kas patīk vienam, ne vienmēr patīk otram. Nekad nebūs tā, ka visi visiem izdarīs pa prātam, tomēr cilvēkam savā valstī ir jājūtas laimīgam un apmierinātam. To lielā mērā nosaka tas, kādi ir mūsu dzīves apstākļi, cik droši mēs jūtamies, vai mums ir darbs, cik mēs par šo darbu saņemam, kādas ir mūsu iespējas savā valstī radoši pilnveidoties. Diemžēl bieži ir tā, ka deputāti domā vienu, dara otru, bet trešo patur prātā.
