Latvijas valdība skatīs grozījumus “Likumā par pašvaldībām”, kas tām paredz tiesības izsniegt galvojumu studentiem no mazturīgajām ģimenēm studiju un studējošo kredīta saņemšanai no bankām.
Latvijas valdība skatīs grozījumus “Likumā par pašvaldībām”, kas tām paredz tiesības izsniegt galvojumu studentiem no mazturīgajām ģimenēm studiju un studējošo kredīta saņemšanai no bankām. Pašvaldībām tas nebūs obligāts pienākums.
“Uzskatu, kārtējo reizi valsts funkcijas atkal “noveltas” uz pašvaldībām, tāpēc mana nostāja ir viennozīmīga – tā nevar rīkoties,” saka Galgauskas pagasta padomes priekšsēdētāja Irēna Biezā.
Viņa pārliecināta, ka ar šādiem grozījumiem lobē bankas, jo iepriekš bijis lēmums, kas nosaka, ka pašvaldība nevar būt galvotāja.
“Negaidot viss apgriezās pretēji. Valstij ir jāgalvo, jo tas ir tās tiešais pienākums,” saka I.Biezā. Priekšsēdētāja pašvaldību galvojumu salīdzina ar dāvanu un apšauba, vai studenti pēc augstskolas diploma saņemšanas atgriezīsies rajonā vai dzimtajā pagastā.
“Tādējādi nodokļi, ko maksās jaunais speciālists, nonāks tās pašvaldības kasē, kur jaunietis strādā. Visbiežāk tā ir Rīga,” bilst priekšsēdētāja.
Veikt grozījumus likumā pamudinājusi problēma, ka kredīta saņemšanai līdz šim bija vajadzīgi divi galvotāji ar ikmēneša ienākumiem vismaz minimālās algas apmērā. Arī valsts budžetā nepietiek līdzekļu kreditēšanai, tāpēc studiju kredīta izsniegšanu tā uztic bankām.
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika izsakās, ka pašvaldībām varētu būs šāda iespēja, bet tā nav obligāta.
“Augstākās izglītības iegūšana ir funkcija, ko nodrošina valsts. Ja, piemēram, radušās problēmas ar cilvēku, par ko ir galvots, tad valstij ir lielākas iespējas nekā pagastam sameklēt šo jaunieti,” domā D.Švika. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka pagasta budžetā ir jārezervē nauda šādiem gadījumiem, kuru nevar būt daudz. Noteicošām jābūt sakārtotām līgumattiecībām, lai nerastos situācija, ka pašvaldība uzņemas būt par galvotāju, jo tās teritorijā dzīvojošie studenta vecāki reģistrējušies kā bezdarbnieki, lai gan kaut kur citur labi nopelna.
“Tādā gadījumā viņiem jāreģistrējas kā darba veicējiem un jākļūst par galvotājiem,” saka D.Švika. Vairāki pašvaldību darbinieki uzskata, ka galvotāja funkcijas pašvaldība var uzņemties tad, ja šim pienākumam paredzēts valsts finansējums.
