Pēc grāmatām ieradies kāds sirms kungs, kurš vienmēr cenšas būt pieklājīgs un asprātīgs. Šoreiz uz viņa joku ilgi nav jāgaida:
– Lūdzu, iedodiet man kaut ko garšīgu!
Pirmajā mirklī apmulstu, jo vēl pirms brīža kolēģe mani pacienāja ar šokolādi – laikam jau kakao smarža jūtama arī galda otrā pusē. Vai tiešām viņam arī to sagribējies?
Izbrīnīta skatos uz vīrieti un domāju – ar kādu jautājumu labāk precizēt viņa vēlmes?
Sapratis manu apmulsumu un manāmi iepriecināts par to, viņš paskaidro:
– Es grāmatas ēdu kā maizi!
