Šogad padevies necerēti labs ābolu gads, tāpēc cilvēki dažādos veidos cenšas saglabāt ābolus ziemai. No tiem vāra ievārījumus, gatavo kompotus, biezeņus un marmelādi, spiež sulu un tos žāvē.
Šogad padevies necerēti labs ābolu gads, tāpēc cilvēki dažādos veidos cenšas saglabāt ābolus ziemai. No tiem vāra ievārījumus, gatavo kompotus, biezeņus un marmelādi, spiež sulu un tos žāvē.
Arī gulbenieša Jāņa Sprudzāna dārzā ābeļzari līkst zem ražas smaguma, tāpēc viņš jau kopš septembra pirmajām dienām katru dienu no rīta līdz pēcpusdienai spiež ābolu sulu, liekot lietā paša izgatavotu ābolu smalcinātāju un spiedi. Mājās visi iespējamie trauki jau esot pilni, tāpēc viņš labprāt palīdzot radiem, kaimiņiem, draugiem un paziņām. Ar ābolu maisiem uz Gulbeni braucot pat no Druvienas, Lizuma, Jaungulbenes, Litenes un citām vietām. Sulas tīkotāju esot tik daudz, ka viņš nespējot ar visu tikt galā, tāpēc veidojoties rinda. Piemēram, no Druvienas pamatskolas vien atvesti 16 lieli maisi ar āboliem, no kuriem iegūti 280 litri vitamīniem bagātās sulas.
J.Sprudzāns ar ābolu sulas spiešanu cītīgi nodarbojas jau trīs gadus un uzskata, ka cilvēkam, kam rit 73. gadu desmits, šāda nodarbe esot labs fiziskais treniņš. Viņa mūžs bijis saistīts ar tehniku, tāpēc ābolu smalcinātāja un spiedes izgatavošana īpašas pūles neprasījusi.
“Ābolus sasmalcinu ar elektromotora palīdzību. Sasmalcināto masu lieku izturīga auduma maisā un ar mehāniskās spiedes, kurā nav nekā sarežģīta, palīdzību izspiežu sulu. Mēģināju spiedi darbināt arī ar motoru, bet maisu saplēsa kā nebijušu. Citiem ir daudz modernākas un jaudīgākas sulu spiežamās iekārtas, bet man pietiek ar savējo, lai gan ir gudrinieki, kas man māca, kā labāk rīkoties,” saka J.Sprudzāns.
Dienā, cītīgi strādājot, iespējams iegūt no 170 līdz 200 litriem labas ābolu sulas. Visvērtīgākā sula esot no “Antonovkas”.
“Jo vēlāki rudens āboli, jo sula garšīgāka. Atveda man skaistus “Dzidros” ābolus, sula tiem ir, bet smalcinātājā āboli pārvēršas putrā, tāpēc ir gandrīz neiespējami iegūt no šīs putras sulu,” pārliecinājies sulas spiešanas speciālists.
Pirms smalcināšanas viņš ābolus mazgā, jo uzskata, ka arī vienkāršā “fabrikā” visam jābūt perfektam. Pēc kārtējās darbdienas J.Sprudzāns visas iekārtas rūpīgi izmazgā, lai tās nerūsētu. Tiem, kas varbūt nezina un domā, ka 40 litru kannu ar sulu var glabāt visu ziemu, viņš atgādina, ka sula noteikti ir jāuzkarsē, nevis jāuzvāra, jo tad tajā zudīs visas vērtīgās vielas. Neuzkarsētu sulu var glabāt tikai divas dienas, jo tad sāk rūgt.
Meistars atzīst, ka viņam ļoti garšo ābolu sula, bet īpaši daudz to vienā dienā neesot iespējams izdzert. Jānis mēģinājis raudzēt arī ābolu vīnu, bet nekas nesanācis, tāpēc šo nodarbi viņš atmetis. Tam esot nepieciešamas īpašas zināšanas.
Līdz šim J.Sprudzāns nav mēģinājis spiest sulu no citiem augļiem, lai gan labprāt to iegūtu no bumbieriem. Bijuši ieteikumi sulu spiest no Kaukāza plūmēm un pat no brūklenēm, bet viņš atteicis, jo smalcinātāju un spiedi gatavojis tikai ābolu pārstrādei.
