Endija Tarvāne no Kalnienas mācās Gulbenes 2.vidusskolas 12.klasē. Savā brīvajā laikā viņa sporto un gatavo rotaslietas gan sev, gan pārdod citiem, jo veiksmīgi darbojas skolēnu mācību uzņēmumā. Bet savu nākotni jauniete nolēmusi saistīt ar militāro jomu.
Izveido mācību uzņēmumu
“Man ir ļoti daudz aktivitāšu, un pa savu brīvo laiku es radu prieku gan sev, gan citiem. Mācoties Stāmerienā, no mājturības laikiem man ļoti patika visādi darbiņi: tamborēšana, adīšana. Tad sākās darbi ar pērlītēm, kas ļoti iepatikās – sāku veidot pati savas rotaslietas. Aizejot uz Gulbenes 2.vidusskolu, man piedāvāja izveidot skolēnu mācību uzņēmumu. Es nodomāju – kādēļ gan nepamēģināt. Tagad braucu ar pārējiem skolēniem uz dažādām Latvijas pilsētām pārdot savu produkciju, kā arī pieņemu individuālus pasūtījumus. Sākumā tas bija vairāk pašas priekam, bet, kad braucu uz tirdziņiem, sāku domāt, ka vajag tomēr arī nopelnīt. Arī žūrija, kas vērtē skolēnu uzņēmumus, jautā par cenām un vai tās nav par mazu. Un tad es sāku vairāk rēķināt, cik es patērēju laika, gatavojot darbiņus, cik aiziet materiāliem. Tagad esmu ļoti iegājusi jauniešu biznesa apritē. Uz Ziemassvētkiem sevišķi daudz bija pasūtījumu. Vakaros vēl ir treniņi vieglatlētikā, jāpaspēj izmācīties, jo pavasarī būs eksāmeni. Daudzi klasesbiedri, ģimene un radi ļoti priecājās par mani, ka es visu to paspēju un arī labi mācos,” saka Endija.
Viņa stāsta, ka par skolēnu mācību uzņēmumiem skolā atbildīgā ekonomikas skolotāja Raisa Raga ir ļoti laba, palīdz un arī pasūta darbiņus. “Tā kā mācību uzņēmumā jābūt vismaz diviem cilvēkiem, tad darbojamies kopā ar klasesbiedreni Viktoriju Kasaru, kura mācās ekonomikas klasē. Es ražoju, bet viņa atbild par sociālajiem tīkliem un naudas lietām. Skolēnu tirdziņos jāizdomā arī, kā noformēt galdu, lai piesaistītu pircējus. Nāk arī žūrijas pārstāvji, uzdod jautājumus. Labākajiem piešķir balvas, ir simpātiju, naudas balvas,” stāsta Endija. Viņa uzņēmumu izveidojusi nesen, tāpēc balvas vēl nav saņēmusi, bet tās arī nav tik svarīgas. Endijai ir prieks piedalīties un, protams, nopelnīt.
Skaistas un unikālas!
Tirdziņi ir ļoti bieži, lai bērni var paspēt saražot un pēc tam nopelnīt un nopelnīto atkal ieguldīt, saražot un atkal braukt uz tirdziņiem. Tirgoties palīdz arī sociālie tīkli. “Daudzi atsaucas, raksta vēstules. Visiem visu sataisu un krāju labās atsauksmes. Braukājot uz tirdziņiem, esmu novērojusi, ka galvenais jau ir tas, kā tu uzrunā cilvēku un kā tu ar viņu komunicē. Ir vīrieši, kas pērk, aicina sievas līdzi un novērtē, ka rotas ir skaistas un unikālas. Arī žūrija jautā, kā es atšķiros no citiem. Un es saku, ka tādas rotaslietas nekur citur neatradīsiet: es pati izdomāju, kā visu salikt kompozīcijā, uzzīmēju zīmējumu un skatos, kā es to varu realizēt. Lieku darbiņu fotogrāfijas sociālajos tīklos. Ja redzu, ka ir liela interese, tad taisu vēl. Ir brīži, kad smeļos idejas no interneta, bet pilnīgi tādus pašus darbus netaisu, jo man patīk kaut ko no sevis vēl ielikt iekšā. Arī krāsas lieku kopā dažnedažādas. Vienīgi grūti, ka nav vietas, kur savas lietas pārdot, jo tomēr vajag savu telpu, kur rotaslieta izkārtot,” stāsta jaunā uzņēmēja.
Šobrīd Latvijā jaunums ir lina kaklarotas. Arī žūrija neesot tādas iepriekš redzējusi. “Es redzēju, ka viens uzņēmums internetā tādas tirgoja, bet ļoti dārgi. Izdomāju arī pamēģināt. Sievietes ļoti interesē. Es arī pielāgojos klientiem. Ir sievietes, kas saka: man liela roka, neies apkārt. Saku, ka var izveidot garāku. Pat neticēja. Cenas netaisu ļoti augstas, jo gribu ieiet biznesa apritē, lai cilvēki saprot, kāda ir iepazīšanās cena, un laika gaitā tā var paaugstināties,” skaidro Endija un piebilst, ka radošumu un vēlmi darboties ar rokdarbiem guvusi no mammas Ināras Tarvānes un tantes Margaritas Ivanovas, kuras radot tiešām izcilus darbiņus.
Saista piedzīvojumi
Vēl Endiju aizrauj militārā joma. Viņas mīļākie mācību priekšmeti pamatskolā bija mājturība, vēsture, sports, tagad – latviešu valoda, literatūra, sports un valsts aizsardzības mācība. “Esmu vairāk aktīva jauniete. Man patīk iesaistīties dažādos projektos, lasīt grāmatas. Kad atnācu mācīties 10.klasē, bija jauns projekts – valsts aizsardzības mācība. Esam kā parasta klase, bet mums ir papildus valsts aizsardzības mācība nedēļā trīs stundas. Esam apvienoti ar komerczinību klasi. Kad pabeigšu 12.klasi, man vēl atestātā būs ierakstīts, ka esmu mācījusies valsts aizsardzības mācību. Tas pavērs man vairākas iespējas nākotnē. 12.klases sākumā es vēl svārstījos – bizness vai aizsardzība. Tagad es domāju, ka nākotnē to visu apvienošu. Es nedomāju, ka ar biznesu var nākotnē visu nosegt, jo bizness ir svārstīgs – vienu brīdi var ļoti augstu uzkāpt, bet kādā brīdī vari nokrist ļoti zemu. Domāju iet mācīties uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju Rīgā, bet brīvajā laikā taisīšu rotaslietas. Tā es redzu sevi nākotnē,” saka Endija.
Viņa vēl nav izlēmusi, ko tieši gribētu – strādāt muitā, uz robežas vai policijā, bet negribētu strādāt ar papīriem, sēžot vienā vietā. “Es varētu būt tas aktīvais, bet tad man būs maz brīvā laika. Bet domāju, ka es to visu varētu apvienot,” viņa saka. Kas piesaista militārajai jomai? “Šaujam, dodamies pārgājienos. Mani saista piedzīvojumi, kad kaut ko jaunu atklāj, mācies, mācību ekskursijas. Varbūt es varētu strādāt uz robežas – tur būtu interesanti,” uzsver Endija.
Viņa uzskata, ka tepat Latvijā var iegūt labu izglītību. Viņa nenosoda tos, kas aizbrauc uz ārzemēm, jo tā ir viņu izvēle. “Bet domāju, ka ir jāpaliek Latvijā, jo kas tad Latviju darīs bagātāku? Protams, ka mēs paši! Arī es, attīstot savu biznesu, jau pilnveidoju savu valsti. Manuprāt, tas ir daudz labāk, nekā pamest savu valsti un aizbraukt prom. Esmu patriote. Patriotisms ir tā pati tautas dziesmu dziedāšana, dejošana, lāpu gājieni. Es atzīmēju galvenos Latvijas svētkus, proklamēšanas dienu, genocīda upuru piemiņas dienas. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi! Aizdedzu svecīti piemiņai, eju lāpu gājienā. Mūsu militārā klase militārajos tērpos kopā iet lāpu gājienā, stāvam pie Gulbenes Brīvības pieminekļa. Tas ir ļoti skaisti!” teic Endija.
