Lejasciema pagastā Gaujā ledus sastrēgumu nespridzinās.
Lejasciema pagastā Gaujā ledus sastrēgumu nespridzinās. Trešdien ugunsdzēsēji izsaukti uz Paideru HES un novērtējuši situāciju.
Konstatēts, ka ledus sastrēgums upē trīs kilometru garumā izraisījis spēkstacijas kanāla (kas savieno dambi ar Gauju) applūšanu. Ūdens līmenis cēlies par metru, applūdinot HES un dzīvojamo vasaras māju kanāla malā.
“Tomēr cilvēki nav apdraudēti. Evakuācija nav nepieciešama. Saprotams, ka HES saimniekam sirds sāp par dabas untumiem. Taču spridzināt ledu Gaujā, kā viņš gribētu, nevaram. Tad situācija var vēl pasliktināties. Turklāt tam mums nav naudas,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes rajona nodaļas priekšnieka vietnieks civilās aizsardzības jautājumos Andrejs Andževs.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes daļas vadītājs Jānis Lūkins laikrakstam stāsta, ka apsekojis Paideru HES. Esot skaidrs, ka izveidojusies situācija, kurā “nav vainīgs neviens cits kā vien daba”.
“Ledus sastrēgums ir pamatīgs. Ūdens līmenis pašlaik Gaujā ir augsts, tāpat kā visās upēs šobrīd. Pagaidām citas mājas nav apdraudētās, vienīgi Paideros. Situācija ir diezgan kritiska,” saka J.Lūkins.
Visa Gaujas gultne esot pilna ar ledu. It kā “vajadzētu izkustināt ledu”, kas Lejasciemā sastrēdzis upē trīs kilometru garumā. Tā dēļ arī Gauja applūdusi.
J.Lūkins šaubās, kādi varētu būt ledus spridzināšanas rezultāti. Turklāt vai pietiktu ar spridzināšanu vienā vietā. Ja vairākās – tas sadārdzina pasākumu. Turklāt “tas ir kaitējums dabai un zivīm”.
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika laikrakstam pauž, ka ledus spridzināšanai Gaujā vajadzīgs aptuveni 1000 latu. Pašvaldība to nevarot apmaksāt. Turklāt pret spridzināšanu noteikti būs dabas draugi, un bez saskaņošanas to darīt nevar. Gulbenē arī neesot speciālistu, kas varētu spridzināt.
“Gauja pašlaik ir ļoti mainīga. Spridzina parasti kādu lielāku ledus gabalu. Bet šajā upē sastrēgumu veido nelieli gabali. Upe ir te ciet, te vaļā. Brīžiem vienā, brīžiem jau citā vietā,” saka D.Švika.
Viņš saka, ka konkrētajā gadījumā no plūdiem cieš Paideru HES un viena dzīvojamā māja, kas atrodas nepārdomātā, riskantā vietā.
“Hidroelektrostacijas pelna naudu ar dabas palīdzību. Dažreiz dabai patīk kādu latiņu paņemt sev. Pagaidām Gaujas nodarītais Lejasciemā nav tik liels, lai mēs algotu ledus spridzinātāju brigādi no Rīgas,” klāsta D.Švika.
