Svētdienas rītā pusstundas laikā Lejasciema pagastā pie “Sinoles dzirnavu HES” Gauja izgrauzusi sev jaunu gultni un mainījusi tecējumu, apejot spēkstaciju.
Svētdienas rītā pusstundas laikā Lejasciema pagastā pie “Sinoles dzirnavu HES” Gauja izgrauzusi sev jaunu gultni un mainījusi tecējumu, apejot spēkstaciju un kā kāršu namiņu savā ceļā noslaukot koka šķūni, kurā glabājās kokmateriāli un vairākas tonnas sāls.
“Sinoles dzirnavu HES” darbība ir apstājusies. Apstādināta darbība arī dzirnavu kompleksā esošajā kokzāģētavā, jo upe skalo ēkas pamatus, radot reālus draudus, ka ēka var sākt brukt.
Spēkstacijas saimnieks – SIA “MKH Abuls” prezidents Vladislavs Apše – informē, ka uzņēmumam nodarīti zaudējumi aptuveni 40 000 latu apmērā. Savukārt kokzāģētavas īpašnieks – SIA “Rainis” vadītājs Pēteris Gabranovs – saka, ka viņš lēš daudz lielākus zaudējumus gan sava uzņēmuma, gan SIA “MKH Abuls” īpašumā.
“SIA “Rainis” nodarīti zaudējumi 50 000 līdz 100 000 latu vērtībā. Domāju, ka “Sinoles dzirnavu HES” apsaimniekotāji vēl īsti nav apzinājuši, cik lieli ir viņu zaudējumi,” saka P.Gabranovs.
SIA “MKH Abuls” sadarbībā ar vietējām būvfirmām plāno nedēļas laikā piespiest Gauju atgriezties vecajā gultnē. Vienlaikus uzņēmums vēlas rosināt veikt izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kāpēc vairākas citas spēkstacijas nepaziņoja par to, ka sanesumu un vētras dēļ strauji cēlies ūdens līmenis Gaujā, lai varētu operatīvi reaģēt. “Stāsta, ka vētras dēļ neesot darbojušies telefona sakari, bet varēja taču atbraukt un paziņot par situāciju,” saka V.Apše.
Citādi notikušo komentē Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko. Viņš uzskata, ka spēkstacijā, “redzot, ka elektrība pazūd, aizvere Gaujā bija jāatver ar rokas vadību”. “Kad elektrība pazūd, aizvere taču automātiski ir ciet. Rezultātā – avārijas situācija,” saka J.Sobko. Viņš norāda, ka Sinoles dzirnavu saimniekam ir jānodrošina, lai Gauja plūstu vecajā gultnē.
Notikuma vietā laikraksts pārliecinājās, ka Gaujas krasti pie “Sinoles dzirnavu HES” joprojām turpina brukt, paplašinot gultni. Vecā upes gultne uz dzirnavām tagad atgādina izsusējušu grāvi. Ar pavasarīgu spēku Gauja plūst tur, kur agrāk bija izbraucams ceļš.
“Sinoles dzirnavu HES” uzraugs Ansis Daugulis informē, ka stihija sākusies, kad ik pa brīdim zuda elektrība. Upes vārti ar elektrības palīdzību nebija atverami, tas bija jādara mehāniski, taču Gauja izrādījās veiklāka un stiprāka par uzraugu.
“Iespējams, ka Gaujā bija izveidojušies kritušo koku sastrēgumi starp “Pilskalna HES” un Sinoli. Ūdens krājās, līmenis cēlās.
Kad viss spruka vaļā, tas bija viens rāviens,” saka A.Daugulis.
Pie “Sinoles dzirnavu HES” satiktie vecie lejasciemieši laikrakstam stāsta, ka līdzīga stipruma vētra Sinolē bijusi 1967.gada 17.oktobrī un 1969.gada 2.novembrī. Taču nekad līdz šim Gauja vēl nebija izgrauzusi sev jaunu gultni. Iedzīvotāji domā, ka upi notikušajā vainot nevarot. Lejasciemieši piemin bijušo Sinoles dzirnavu melderi Kārli Ķuzi, kurš “vienmēr zināja, kad upei jāver vārti vaļā un kad jātaisa ciet”. Melderis ar gudru ziņu esot ļāvis dzirnavu apkaimē upes malā augt lieliem kokiem, jo to sakņu sistēma kalpoja kā krastu stiprinājums. Pirms dažiem gadiem koki nozāģēti.
Lejasciema pagasta padomē laikrakstu informē, ka upes tuvumā dzīvojošie lejasciemieši “Sinoles dzirnavu HES” avārijas dēļ apdraudēti neesot. Taču cilvēkiem iesaka neiet tuvu upes krastiem, jo tie var nobrukt.
