Gulbenes rajonā Gaujas krastā šopavasar bīstami noslīdējis pirmās šķiras autoceļa asfaltsegums.
Gulbenes rajonā Gaujas krastā šopavasar bīstami noslīdējis pirmās šķiras autoceļa asfaltsegums.
Pavirši uzmetot aci, autovadītājam brauktuves defekts nav redzams, taču neviens nevar galvot, cik tālu ir noslīdējusi smilts zem asfalta. Autobusu šoferi un baļķvedēji, kas pastāvīgi te brauc, ir jau ielāgojuši, ka Sinoles – Zeltiņu ceļā 30 metru garumā ir bīstamā josla. Tā atrodas ceļa sākumā, 200 metru attālumā no Gulbenes – Smiltenes šosejas Robežkalnā.
“Noslīdējums pašlaik ir līdz ceļa šķautnei. Šonedēļ tur uzlikta brīdinājuma zīme, kas norāda uz ceļa sašaurinājumu, un zīmes par nepieciešamību samazināt braukšanas ātrumu līdz 40 kilometriem stundā, kā arī norādīts svara ierobežojums uz vienas ass. Jāsaprot, ka jebkurā brīdī var vēl vairāk nogrūt. Un tas jau ir bīstami autobraucējiem. Gaujas krasta nogāze stiepjas 20 metrus. Grunts ir nestabila, plūstoša. Piebērumu veidot nav jēgas, jo tas noslīd,” laikrakstam saka Autoceļu direkcijas Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters.
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika, kura pašvaldības teritorijā ir bīstamais ceļš, atzīst, ka “lielākā daļa iedzīvotāju līdz šim nebija sapratuši situācijas nopietnību”. “Tagad, kad uzliktas brīdinājuma zīmes, autobraucēji sāk uzmanīties un nebrauc pa bīstamo ceļa pusi. Daudzi piestāj un pārliecinās paši, ka pietiktu ceļam iegrimt vēl 10 centimetrus un smagsvara mašīna nosvērtos un iegāztos nogāzē,” saka D.Švika. Bet krauja ir iespaidīga. Starp ceļa un upes līmeņiem ir atšķirība apmēram 35 metri.
“Ceļš ir jāremontē, taču nav naudas. Jādomā, ko darīt. Nākamgad vajadzētu sakārtot alternatīvo grants seguma ceļu Sinole – Tirzas stacija 1,44 kilometru garumā. Bet Sinoles – Zeltiņu ceļam tikmēr vajadzētu veikt ģeoloģisko izpēti, lai noskaidrotu, kāpēc asfaltsegums noslīd. Iespējams, ka vainīgi ir avoti, plūstošās smiltis. Pēc tam būtu jāremontē asfaltsegums, jo tas ir nolietojies, izdangāts. Braucot ir jūtami bedru ielāpi,” saka L.Aumeisters.
D.Šviku pārsteidz tas, ka atbildīgās amatpersonas ir ļāvušas ceļam pamazām iet bojā. “Vēl pirms pusgada vainu varēja labot, ieguldot salīdzinoši mazāk līdzekļu, nekā būs vajadzīgs tagad. Teorētiski domājot, liekas, ka arī tagad ceļu var glābt, nostiprinot ar pāļiem. Ja tūlīt neko nedarīs, tad nākamgad ceļa vairs nebūs. Pēc katrām lielākām lietusgāzēm ceļš drūp. Pāris lietavu, un robi būs ne tikai ceļa apmalē, bet arī brauktuvē,” prāto pagasta padomes priekšsēdētājs. Tomēr viņš atzīst, ka Gauja ir viltīga, tās krasti pārvietojas. Lejasciemā pie upes esot vēl vismaz trīs vietas, kur Gauja piegrauzusies klāt ēkām un apdraud tās. Ēkām veidojas plaisas. Taču nevienu citu ceļu Lejasciemā Gaujas krastu paplašināšanās neapdraud.
Gulbenes 26.ceļu pārvaldes priekšnieks Kārlis Baumanis atzīst, ka Lejasciema pagasta Sinolē brūkošā ceļa vaina “faktiski ir gandrīz vai neregulējama”. No ceļinieka ilggadējas pieredzes viņam zināms, ka nemēdz pats no sevis apstāties iesācies dabas process. Visticamāk, ka nākšoties ceļu pārbūvēt pilnībā, pārceļot tā sākumu tuvāk Gulbenei.
Pēc lejasciemiešu aprēķiniem pa Sinoles – Zeltiņu ceļu diendienā brauc apmēram 100 smagsvara automašīnas ar kokmateriāliem, kas no Zeltiņu puses, no Lejasciema dodas uz Rīgu. Pa šo ceļu brauc arī satiksmes autobusi Gulbene – Cēsis, Cēsis – Kārsava, Alūksne – Jelgava, Gulbene – Lizums.
Sinoles – Zeltiņu ceļš ir veidots sen, sešdesmitajos gados notikusi tā rekonstrukcija, grants segumu aizstājot ar asfaltu. Radās nepieciešamība brauktuvi paplašināt. Iespējams, jau tad būvētāju aprēķini nav bijuši īsti pareizi, jo pamatīga ģeoloģiskā grunts izpēte būtu ļāvusi secināt, ka ceļš ar laiku var sākt nobrukt.
