Kad dārza darbi beigušies, ir īstais laiks sākt savu teātra apmeklējumu sezonu. Apskatot piedāvājumu, ko saņemu e-pastā, saskaņojot ar draudzenēm dienu, kura mums visām ir ērta, piemeklēju izrādi. Izlasot atsauksmes, saprotu, ka domas dalās par izvēlēto izrādi. Ir cilvēki, kuri devušies prom pēc pirmā cēliena, otra daļa ir sajūsmā. Mazliet drebošu sirdi, ar pavisam niecīgu vainas izjūtu, ka meitenēm varu sabojāt brīvdienu, dodamies baudīt mākslu.
Mūzika, tērpi, aktrišu sniegums ir pasakains. Tāpat kā atmosfēra. Un te nu ir klasisks piemērs tam, ka gaume ir tik subjektīvs jautājums, ka akli padoties citu cilvēku viedoklim, līdz ar to sevi apdalīt, nav vērts. Protams, var uzklausīt, bet secinājumi jāizdara tikai tad, kad pats esi pārliecinājies, vai tas arī tev neder. Manas draudzenes ir sajūsmā par kopā pavadīto dienu un izrādi.
Tas pats bilstams arī par gaumi jebkurā nozarē. Karstas diskusijas izraisa nekvalitatīvi nostrādāts cimdu pāris, bet tajā pašā laikā slavenu zīmolu dizaineru, manuprāt, radītās šausmas ir augstā mode. Kur ir tā robeža, kas nosaka – šis ir labs, šis slikts, šis gaumīgs, šis bezgaumīgs? Tas ir pilnīgi katra cilvēka paša ziņā – pieņemt, izvēlēties vai nepieņemt un iet garām. Ja tas nekādi neietekmē citu cilvēku labsajūtu, nepārkāpj vispārpieņemtās ētikas normas, tad vari lepni paziņot, ka tas ir tavs individuālais un neatkārtojamais stils.
Būt citādākam, oriģinālam ir stipru un spēcīgu cilvēku privilēģija. Parasti tie, kuri nespēj to, vai nu apbrīno, vai – tieši otrādi – nozākā šo citādumu. Bet tieši atšķirīgums mūs padara par cilvēkiem, kas mēs esam – visjaukākie un foršākie! Atļaujies tāds būt!
Un vēl – 11. novembrī sasildi ar sveces liesmu to cilvēku piemiņu, kuri mums ir devuši iespēju būt šeit un tagad! Dzīvojam!
