Sākot ar 12.gadsimtu, kristīgajā baznīcā Lielā gavēņa laikā pārdomā Kristus ciešanas, īpaši Viņa Krustaceļu. Ir izveidotas 14 meditācijas jeb pārdomas par Kristus pēdējām šīszemes stundām.
Sākot ar 12.gadsimtu, kristīgajā baznīcā Lielā gavēņa laikā pārdomā Kristus ciešanas, īpaši Viņa Krustaceļu. Ir izveidotas 14 meditācijas jeb pārdomas par Kristus pēdējām šīszemes stundām.
1. meditācija. “Jēzu notiesā uz nāvi”.
“Tev nebūs citus dievus turēt līdzās Man!” tieši tāds ir pirmais Dieva bauslis. Daudzējādi un daudzkārtīgi Izredzētā tauta pretojās šim Tavam likumam un kalpoja citiem dieviem. Tagad tauta izdarīja kaut ko vēl ļaunāku… Pilāts pajautāja: “Kuru gribat, lai es jums atbrīvoju: Jēzu no Nācaretes vai Barabu?” Notika šausmīga izvēle. Pūlis kliedza: “Nost, nost ar Jēzu! Atbrīvo Barabu!” Izvēlējās to, kurš spļāva uz Dieva likumu un atmeta To, kurš bija Dieva likumam uzticīgs. Tika pieņemts slepkava un tika atmests Dievs. Arī mēs stāvam šīs izvēles priekšā. Kuru gribam, lai atbrīvo: Jēzu, kurš uzticīgi pildīja visus desmit Dieva baušļus, vai Barabu, kurš slepkavoja, izvaroja, nodeva un zaga? Gribam atzīt un pieņemt desmit Dieva baušļus un saskaņā ar tiem dzīvot vai pieņemt un dzīvot saskaņā ar to cilvēku padomiem un likumiem, kuriem Dieva baušļi neeksistē un kuri šīs Dieva baušļu plāksnes ir sasituši smalkos gabalos, lai tās vairs nekad neredzētu? Vai mums ir jāklausa Evaņģēlijam, vai jādzīvo pēc uzskatiem, kuri atklāti vai slepeni pretojas Evaņģēlija patiesībai? Evaņģēlijs vai tie citi dievi, citas mācības, citi padomi…?
2. meditācija. “Jēzus nes savu krustu”.
Tev nebūs Kunga, sava Dieva vārdu nelietīgi valkāt!
Kungs Jēzus brīvprātīgi ņem krusta koka baļķus un nes tos uz nāves vietu, uz Golgatu. Viņa pūles nebija veltīgas. Caur savām ciešanām un sāpēm, caur savu krusta nāvi Viņš pasaulei atnesa pestīšanu, atpestīja katru cilvēku. Gribam vai negribam, bet krusts ir dots katram cilvēkam. Arī pār katru no mums stāv krusta zīme un krusta zīmogs. Krusta zīmes vārdā pār mums tika izliets svētais Kristību ūdens. Tieši tajā mirklī pār mums tika izrunāts Dieva vārds. Mēs tikām nokristīti: “Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā”. Šo Dieva vārdu katrs kristietis nes uz savas pieres. No kristību brīža mēs apzīmējam sevi ar svētu krusta zīmi un Trīsvienīgā Dieva vārdu. Šo Dieva vārdu mēs tā nesam sevī, kā Jēzus nesa krustu uz Golgatu. Viņš krustu nenesa veltīgi. Bet vai mēs uz savām pierēm, uz savas miesas un uz savas dvēseles Dieva vārdu nesam auglīgi? Vai patiešām var ieraudzīt to, ka mēs “piederam Dievam”, ka esam “Dieva bērni”? Vai gadījumā nenesam Dieva vārdu veltīgi kā kādu maģisku talismanu, amuletu vai kaut ko tamlīdzīgu? Kungs Jēzu Kristu, lai atpestītu cilvēku, Tu paņēmi uz savām rokām krustu. Palīdzi mums patiešām būt par Dieva bērniem un auglīgi nest Tavu dievišķo vārdu, kuru dāvināji mums kristību laikā.
Turpinājums sekos.
