3.meditācija. “Jēzus pirmo reizi pakrīt zem krusta”.
3.meditācija. “Jēzus pirmo reizi pakrīt zem krusta.”
Starp desmit Dieva baušļiem ir divi baušļi, kuri sākas ar vārdiem “Tev nebūs iekārot”. Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu… Tev nebūs iekārot sava tuvāka mantu… Izradās, ka tas, kas ir labs un kas ir ļauns, nenotiek tikai ārpus cilvēka – tas ir cilvēka darbos, bet tas notiek arī cilvēka iekšienē – viņa domās un viņa vēlēšanās. Jēzus pakrīt zem krusta. Daudz iemeslu bija šim kritienam. Arī mēs krītam. Esam pārlieku vāji cilvēki. Un kādi tad ir mūsu kritienu un mūsu grēku cēlonis? Tieši šī “kāre”, Haosa pilnā kāre, kāre, kura nav padota prātam un sirdij, kura nepārtraukti raujas vaļā no prāta un gribas kontroles, kā sprādzienā atbrīvojas iznīcinošā enerģija. Acu kārība. Cilvēks ir būtne ar acīm. Cilvēks redz, iepazīst, atklāj lietas skaistumu un vērtību, un sāk to iekārot. Tas viss ir dabiski, jo Dievs cilvēku ir radījis, lai cilvēks būtu “radību kungs”. Bet ja pār acīm nav kontroles, ja acis apgriež kājām gaisā vērtības, tad cilvēks vairs nav “radību kungs”, bet kļūst par “radību vergu”. Vajag būt tā: viskarstākajai cilvēka sirds vēlēšanai ir jātiecas pēc Dieva un tikai pēc tam pēc cilvēka, un tikai pēc tam pārējās lietas. Ja kurš šo vērtību hierarhiju sajauc un pirmajā vietā noliek lietas, pēc tam cilvēku un tikai pēc tam Dievu (ja vispār par Viņu atceras), tad tas ir ceļš, kas iet pretējā virzienā nekā šis krusta ceļš, kurā pašlaik piedalāmies.
Kungs Jēzu, Tu atteicies no visa, lai izpildītu Tēva gribu un atpestītu cilvēkus. Māci mūs tiekties pēc tā, kas ir visvērtīgākais. Māci mūs tiekties pēc cilvēkiem un lietām tā, ka mēs neapvainotu un nenonievātu nevienu cilvēku. Tu esi radījis tik daudz skaistu un labu lietu, tik daudzu cilvēku sirdis esi izveidojis par labestības, skaistuma un mīlestības mājokli. Dari, lai mēs neiekārotu, dari, lai mēs neļautu sevi pakļaut zādzībai, nešķīstībai, divkosībai, vardarbībai, vienaldzībai un visam tam, kas pazemo cilvēku.
4.meditācija. “Jēzus satiekas ar savu māti.”
Ceturtais zelta cipars – ceturtais Dieva baušļu zelta likums: “Tev būs godāt savu tēvu un savu māti!” Mums visiem būtu jāapzinās, cik svarīga vieta un nozīme mūsu dzīvē ir ģimenei gan tad, kad man ir tēvs un māte, gan tad, kad es pats esmu tēvs vai māte. Ja arī kaut kas ļoti izcils un svarīgs notiktu mūsu dzīvē, kaut kādas ļoti svarīgas darīšanas, darbs, darbošanās, pienākumi… kaut kas cits… tas viss nedrīkst pārsvītrot tādu vērtību, kāda ir ģimene. Arī Jēzus Marijai un Jāzepam bija pateicis: “Vai tad jūs nezinājāt, ka Man ir jādarbojas tanīs lietās, kas ir Mana Tēva.” Tēva lietas taisni ir šis krusta ceļš, šis krusts, šīs ciešanas un šī krusta nāve; bet Māte arī ir klāt. Šajā ceturtajā pārdomu laikā un būs klātesoša divpadsmitajā un trīspadsmitajā krusta ceļa pārdomu brīdī… Mēs nekad nedrīkstam aizmirst par savām ģimenēm. Pat tad, ja esam nezin cik vareni, lieli un aizņemti, bet mūsu vecāki būtu visvienkāršākie un maz ievērojami ļaudis… mums vienmēr ir jābūt tuvu viņiem… pat ja viņi jau ir aizsaulē. Mūsu vecākiem ir tiesības uz pienācīgu vietu mūsu dzīvē, kā mums ir tiesības uz vietu mūsu bērnu dzīvē. Jēzus, kaut arī iet uz Golgatu, lai piepildītu savas dievišķās šīszemes dzīves aicinājumu, tomēr nepaiet garām savai Mātei. Māte iet Viņam līdzi un stāv Viņam blakus. Ģimene ir tāda vērtība, kuru nedrīkst samīdīt kājām un apspļaudīt.
(Turpinājums sekos)
