6.meditācija. Kristus seju nevarēja atpazīt.
6.meditācija.
Kristus seju nevarēja atpazīt. Bija vitāli nepieciešams Veronikas žēlsirdīgais pakalpojums, lai Jēzus vaigs atkal atmirdzētu, lai atkal kļūtu skaists, kaut arī uz galvas bija uzlikts ērkšķu kronis un seja bija zila no saņemtajiem sitieniem. Arī mums, mūsdienu cilvēkiem, ir vajadzīgs tieši šāds Veronikas žēlsirdības pakalpojums. Tikai nav jāmeklē Veronika. Šo pakalpojumu mums jāizdara pašiem, ielūkojoties savā sirdsapziņā. Dievs mūsu sirdsapziņā, līdzīgi kā uz Mozus akmens plāksnēm, ierakstīja savus desmit baušļus. Diemžēl daudzu grēku dēļ, visu to reižu dēļ, kad dauzījām ar veseri šos Dieva vārdus, mūsu sirdsapziņā ir izveidojušies lieli un mazi caurumi, daudz kas tika pārklāts ar drazām un putekļiem, ka tas, ko Dievs ierakstīja mūsos, vairs nav izlasāms un saprotams. Gadās arī tā, ka sirdsapziņa ar baudu pieņem daudzas interpretācijas, kuras apmierina cilvēka vājumu, viņa egoismu un neģēlību, lai tikai neizlasītu to, ko saka vienkāršie dzīves pamatlikumi. Vai gadījumā mana sirdsapziņa nav kļuvusi par tādu grāmatu, kuru diezgan sen neesmu ņēmis savās rokās un no tās neesmu lasījis? Dzeltenas no vecuma lapas; līdz ko pieskaries, viss sabirst putekļos… Arī grāmatas saturs jau sen ir aizmirsies…
Ir nepieciešams tā kā Veronikai pieiet ar lakatu un notīrīt putekļus, iztīrīt, nomazgāt un no jauna izlasīt to, ko man saka Dievs caur manu sirdsapziņu. Viņš daudz nesaka – tikai desmit teikumus. Tos mēs zinājām no galvas, kad gatavojāmies pirmajai grēksūdzei… Vai atceros tos arī tagad?
Turpinājums sekos.
