Galgauskas ceļmalā jaunceltas saimniecības pagalmā ir zviedru ģenerāļa kaps.
Galgauskas ceļmalā jaunceltas saimniecības pagalmā ir zviedru ģenerāļa kaps. Pieminekļu valdei jau 1925.gada septembrī J.Francs ziņojis, ka 0,5 verstis no Veišu jaunmuižas lielceļa malā ir mazs laukumiņš visapkārt ar grāvi. Pēc ļaužu nostāstiem, te aprakts kāds ģenerālis.
Pieminekļu valdei 1927.gadā ziņo K.Riekstiņš, ka kaps atrodas apmēram 250 metrus uz dienvidrietumiem no Veišu pusmuižas lielceļa malā Vītoliņa jaunsaimniecībā. Visapkārt vietai izrakts grāvis, lai to aizsargātu no aparšanas. Tagad izauguši krūmi. Agrāk bijušas priedes, tās barons nocirtis. Ir arī daži lieli akmeņi. Apmēram 1930.gadā Vītoliņi rādīja Pieminekļu valdes dokumentu, ka zviedru ģenerāļa kapavietu nedrīkst apstrādāt.
Kara laikā Kārlis Vītoliņš krita Latviešu leģionā, Herberts Vītoliņš – nacionālajos partizānos. Pēc kara Vītoliņu zemi sadalīja Galgauskas ciemata apbūvei.
Galgauskas bibliotēkai 2007.gadā būs 150 gadu jubileja. Bibliotēkā ir glīta grāmata par zviedru laikiem Vidzemē, tajā ir raksts par zviedru ģenerāli Gustavu fon Mengdenu un portrets.
Zviedru ģenerālis Gustavs fon Mengdens dzimis 1625.gada 17.aprīlī Galgauskā. Mācījies Tērbatas universitātē. Imatrikulēts Leidenē. Bijis landmaršals – landtāga priekšsēdētājs. Landtāgs bija Zviedrijas atsevišķu teritoriju ievēlētā pārstāvniecība. Gustavs fon Mengdens sacerējis un komponējis garīgās dziesmas, tās var lasīt Vidzemes vecajā Dziesmu grāmatā.
Zviedru laikos Galgauskas muiža saukta par “Mengdenschof”. Krievu laikā pārdēvēta par Golgovsku. Tagad par Galgausku sauc Veišu pusmuižu. Mengdenu dzimtas kapi ir pie 1848.gadā celtās Galgauskas pareizticīgo baznīcas. Zviedru ģenerāli Gustavu fon Mengdenu vajadzētu pārapbedīt Mengdenu dzimtas vai Galgauskas kapos.