Rīt reizē ar Vasarsvētkiem svinēsim arī Starptautisko ģimenes dienu. Ļoti vēlos, lai tā būtu silta un saulaina, pilna ar pavasara ziediem, lai katrā ģimenē cilvēki cits citam pateiktu kaut ko labu un mīļu.
Rīt reizē ar Vasarsvētkiem svinēsim arī Starptautisko ģimenes dienu. Ļoti vēlos, lai tā būtu silta un saulaina, pilna ar pavasara ziediem, lai katrā ģimenē cilvēki cits citam pateiktu kaut ko labu un mīļu. Tiem nav jābūt smalkiem un izmeklētiem vārdiem vai bieži citētām frāzēm. Pietiks ar to, ja vecāki atlicinās laiku, lai samīļotu savus bērnus, ja vīrs un sieva viens otra skatienā ieraudzīs atmirdzam mīlestību.
“No kā gan cita pasaule lai ēd? No ģimenes. Tā vienīgā, kas ražo, kad izput fabrikas un valdības, un valstis”, tā kādā dzejolī raksta dzejnieks Imants Ziedonis. Mums ir būtiski, lai apkārt būtu cilvēki, kas saprot mani, tevi, jūs. Saprot tā, kā to nespēj neviens. Tu vari iziet ielās un ļaut vaļu asarām, bet neviens nepienāks klāt, lai pavaicātu, kāpēc raudi, jo dzīvojam it kā vienā sabiedrībā, bet katrs ar savām rūpēm. Cilvēki steigsies tev garām, ziņķārīgākie atskatīsies, kāds paraustīs plecus, sak, kāds jocīgs, raudošs cilvēks. Taču ģimenē arī asaras un skumjas var būt skaistas tikai tāpēc, ka vienmēr ir kāds, kas jūt līdzi, kas paņem tavu roku savējā un klusējot ir blakus. Tu nemani, kā nožūst asaras, jo cauri skumjām sajūti, ka esi vajadzīgs.
Man gribas, lai katrā ģimenē ne tikai rīt, bet arī visās pārējās dienās būtu svētki tāpēc, ka mājās valda saskaņa un mīlestība, jo šīs vērtības pāriet no paaudzes uz paaudzi. Ir cilvēki, kas uzskata, ka vārdi “es tevi mīlu” ir nodeldēti un nevērtīgi. Ja tā, kāpēc tomēr gribam tos dzirdēt cik bieži vien iespējams? “Es tevi ļoti mīlu, meitiņ!” saku savām meitām, jo zinu, cik svarīgi ir viņām to dzirdēt, cik svarīgi man – tos pateikt. Tie ir kā drošs tilts, pa kuru vienmēr var atnāk uz mājām, pa kuru – iziet pasaulē.
Lai nosargātu mīlestību, ir vajadzīga gudrība. Viena bez otras tās nevar, jo ir nedalāmi saistītas. Būs, kas sacīs, ka cilvēkam ir vajadzīga mīlestība, nevis zināšanas, ka mīlestība ir sievietes rota, bet zināšanas izdaiļo vīrieti. Esmu pārliecināta, ka ir vajadzīgas abas. Ģimene līdzinās mūžzaļam kokam, kas caur lapām, skujām un zariem uzņem barību no saules, caur saknēm – no zemes. Ja pietrūkst saules vai cieš saknes, koks neaug. Arī saldumu pasauli ir radījuši tie, kas mīl, jo visi saldie augļi, visas saldās sulas nāk no mīlestības ziediem.
Ģimenē mīliet viens otru, jo visa pasaule mīl tos, kas paši mīl. Tad arī debesis priecājas un piedalās šajā mīlestībā. Vienīgais, ar ko cilvēks var pievērst sev neredzamās pasaules uzmanību, ir mīlestība. Taisnība gudrajam, kas ir teicis, ka “tas, kurš neko jums nedod un neko no jums neņem, jūs nemīl. Tas, kurš tikai dod, neko no jums neņemot, tāpat jūs nemīl. Tas, kurš tikai ņem no jums, tas ne tikai jūs – nevienu nemīl”, tāpēc rīt, parīt, aizparīt… neskoposimies ar mīlestību ģimenē!
