Divām gulbenietēm Evitai Zālītei un Ilzei Muceniecei šī vasara bija mākslas piesātināta, jo viņas piedalījās divos starptautiskos mākslas plenēros Polijā un Ukrainā, kur gleznoja dabas ainavas.
Divām gulbenietēm Evitai Zālītei un Ilzei Muceniecei šī vasara bija mākslas piesātināta, jo viņas piedalījās divos starptautiskos mākslas plenēros Polijā un Ukrainā, kur gleznoja dabas ainavas.
Ja Ilze iemaņas glezniecībā ar eļļas krāsām ir apguvusi Gulbenes mākslas skolā un iedzimtais talants pēc mākslas skolas un Gulbenes ģimnāzijas absolvēšanas viņai ļāvis šoruden turpināt mācības Jāņa Rozentāla mākslas koledžas 3.kursā, tad Evitai piedalīšanās plenēros bija iespēja pašapliecināties, ka glezniecība nav neapgūstama mākslas tehnika. Viņa Latvijas Universitātē studē vizuālās mākslas pedagoģiju un ir 5.kursa studente.
“Jūnija sākumā saņēmām piedāvājumu no rajona Izglītības pārvaldes piedalīties
3. starptautiskajā mākslas plenērā Gulbenes sadraudzības pilsētā Kenčinā Polijā, kurp devāmies 29.jūnijā un pavadījām nedēļu. No Latvijas bijām tikai divas pārstāves. Ilze pārstāvēja Gulbenes mākslas skolu, bet es – Gulbenes 2.vidusskolu. Plenērs nozīmē gleznošanu un zīmēšanu dabā. Kopā ar poļiem plenērā bijām desmit cilvēki,” stāsta Evita.
Ilze papildina, ka viss sācies ar savstarpēju iepazīšanos un atpūtas iespēju piedāvājumu, jo plenēra norises vietā Kenčinā tieši tobrīd bijis mūzikas festivāls.
Visu nedēļu rada darbus
Otrajā dienā plenēra dalībnieki saņēmuši visu nepieciešamo gleznošanai un pasākuma organizatoru veiksmes vēlējumus, lai tad sameklētu skaistākās pilsētas vietas un ķertos pie darba.
“Mēs varējām izvēlēties, tieši kuru dabas skatu gleznosim, lai gan pirms došanās uz plenēru mājinieki bilda, ka arī Latvijā esot daudz skaistu dabas ainavu, ko gleznot, tomēr pārliecinājos, ka interesanti ir gleznot arī citas valsts dabu,” stāsta Evita. Plenēra labvēļu noteikums dalībniekiem bijis, ka divi darbi obligāti jāatstāj viņiem, bet pārējos autori var paturēt sev.
“Mums bija iespēja gleznot ne tikai uz kartona, bet arī uz auduma. Tas bija fantastiski! Šķita, ka ota pati veido gleznā skatāmo koku, ēku un cita kontūras,” priecājas jaunās mākslinieces.
Kopīgi strādājot un atpūšoties, gulbenietes sadraudzējušās ar meitenēm no Ukrainas, kuras piedāvājušas divas nedēļas pēc Kenčinas plenēra Evitai un Ilzei piedalīties līdzīgā plenērā tikai Ukrainā. Ilgi nedomājot, abas pieņēmušas piedāvājumu un lūgušas mājiniekiem rezervēt biļetes uz Ukrainas pilsētu Vladimiru – Volinsku, kur arī pavadījušas nedēļu gleznojot. Ukrainā tas bija 8.plenērs.
Saņem daudz ielūgumu
Evita un Ilze salīdzina – ja Kenčinā jutušās kā pilsētā, kas atrodas Eiropas Savienības valstī, tad Ukraina šķitusi kā nedaudz no šodienas atpalikusi.
“Tomēr pārsteidzoša bija ukraiņu labestība, viesmīlība un nesamaitātība ar Eiropas Savienības labumiem. Visas nedēļas garumā saņēmām ielūgumus ciemoties viņu sētās, cienāja, stāstīja par sevi. Jutāmies kā savējās starp savējiem. Arī Ukrainā viss bija līdzīgi kā Polijā – sponsori, materiāli, nosacījumi un gleznojumi nedēļas garumā. Atkal saņēmām uzaicinājumu piedalīties nākamajā plenērā, bet jutāmies nogurušas, tāpēc no piedāvājuma atteicāmies, lai atgrieztos mājās,” stāsta Evita.
“Mēs gribam aicināt arī citus jauniešus no Gulbenes piedalīties līdzīgos plenēros, jo mūsu draugi no Polijas un Ukrainas izteica vēlēšanos, ka labprāt piedalītos līdzīgā pasākumā Gulbenē. Esam gatavas ne tikai meklēt pasākuma sponsorus, bet pat šo plenēru organizēt. Sponsori labprāt piesakās atbalstīt šādus plenērus, jo gūst no tiem labumu, proti, viņiem paliek mūsu gleznas, kuras iespējams izmantot savas pilsētas prezentācijai vai pasniegt kā dāvanu. Piemēram, ja Gulbenes pilsētas dome sponsorētu šādu pasākumu, tai paliktu gleznas, kuras varētu paturēt vai dāvināt,” mudina Evita un Ilze.
Jaunais vienmēr jāizmēģina
Ilze un Evita vienā balsī apliecina, ka vienmēr ir gatavas izmēģināt kaut ko jaunu.
“Man dzīvē ir tā, ka viens darbības posms nomaina otru. Gleznot ar eļļas krāsām sāku tikai pagājušajā gadā, sapratu, ka izdodas. Plenēros Ilze bija pirmā manu darbu kritiķe un arī padomdevēja. Ukrainā mums vairāk vajadzēja gleznot dažādas arhitektoniskas celtnes, tāpēc sākumā nedaudz baidījāmies, kā izdosies, jo esam ainavistes, bet rezultāti bija labi,” stāsta Evita. Abas plenēru dalībnieces izteica pārliecību, ka arī nākamajā vasarā atkal noteikti piedalīsies mākslas plenēros, jo tā ir lieliska mākslinieciskās pieredzes skola. To apliecina arī Polijā un Ukrainā saņemtie sertifikāti, kā arī bukleti, kuros skatāmi arī Evitas un Ilzes darbi.
“Arī mēs bijām paņēmušas līdzi nelielas dāvanas, kas patīkami pārsteidza pārējos plenēru dalībniekus, piemēram, manas gatavotās lelles, alus grauzdiņus, “Ķelmēnu” maizi un citas. Patīkami, ka sagādājām prieku cilvēkiem, jo plenēros abas bijām visjaunākās dalībnieces,” stāsta Evita. Ilze piebilst, ka Polijā ar pārējiem dalībniekiem jutušās līdzvērtīgas, bet Ukrainā plenērā piedalījies lielāks skaits profesionāļu.
