Nesenie valsts simtgades svinību notikumi visas pilsētas un novada sabiedriskās un kultūras dzīves acupriekšā daudziem lika izbrīnā ieplest acis un mutes. Uzmanības degpunktā nonāca kāda amatpersona, caur puķēm liekot saprast, ka nejūtas labi, cik vien spēja izvairījās no konfrontācijas ar savu tiešo vadību un tautu kopumā. Un viņš meta savāda stāvokļa cilpas pa koridoriem, ielām un centrālo skvēru. Viņš tika tvarstīts gluži kā zaķis pa kāpostiem. Vai brīnums, ka tāpēc šim ausis sāka kustēt arvien vairāk.
Pēc šā gadījuma par ļaužu valodās nonākušo amatpersonu no mutes mutē ceļo apmēram tāds pantiņš: “Švīk švāk, zaķis nāk uz darbu papīpēt.”
