Sākums 20., 22., 27.jūlija, 3., 5., 7., 10., 12. un 14.augusta numurā. Pirmais, ko ved rādīt Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups, ir pagasta ceļš, pērn tā sakārtošanai izlietoti 6000 lati.
Sākums 20., 22., 27.jūlija, 3., 5., 7., 10., 12. un 14.augusta numurā.
Pirmais, ko ved rādīt Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups, ir pagasta ceļš, pērn tā sakārtošanai izlietoti 6000 lati.
“Tas ir Golgātas ceļš, pa kuru no vasaras nometnes Litenē uz Gulbeni veda latviešu virsniekus. Uzskatām, ka viņu piemiņai jābūt svētai. Ceļa galā blakām SIA “Lāčplēši Moto” iestādīsim arī piemiņas bērzu birztalu,” stāsta pašvaldības vadītājs.
3,5 tūkstošus latu izlietos, lai uz pagasta ceļiem sakārtotu caurtekas, jo Stāmerienas pagasts arvien noteiktāk veidojas par tūristu iecienītu atpūtas vietu, tāpēc brauktuvēm jābūt kārtībā. Galvenie tūristu apskates objekti ir Stāmerienas pils un tās parks, Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca, par kuru atzinīgi izteicās arī Valsts prezidente. Pagastā ir uzņēmīgi cilvēki, kas veido ne tikai viesu mājas, bet apjomīgus atpūtas kompleksus. Viens no tiem – “Vonadziņi”, kur līdz pat septembrim neesot brīvu istabu viesiem. Daudzi ļaudis te atbraucot tika pavakariņot, vai, samaksājot nelielu summu, augu dienu gozējoties ezera krastā, kas atgādina jūrmalu miniatūrā.
Dzirdēti izteikumi, ka jaunais atpūtas komplekss radījis konkurenci pārējām viesu mājām, tomēr ne viesu nama “Sonāte” īpašnieks Dzintars Poļaks, ne “Ziedugravu” saimnieks Gundars Rubenis tā nedomā, jo uzskata, ka katrai vietai raksturīgo kaut kas cits, bet galvenais noteicējs esot maksa par uzturēšanos viesu mājā. Tiem, ka tīk viss eiropeiskais, izvēlēsies “Vonadziņus”, senatnes cienītāji priekšroku dos “Sonātei”, vēl citi labprātāk atpūtīsies “Ziedugravās” vai citur.
Aktuāla problēma pagastā saistās ar Kalnienas pamatskolas nākotni, par kuru līdz šim vēl nav īstas skaidrības. Iespējams, tā nebūtu tā samilzusi, ja kalneniešu un stāmereniešu vidū izzustu līdzšinējais uzskats – mēs katrs pats par sevi. Kāpēc bērnus, kas līdz šim apmeklējuši skolu Kalnienā, vecāki sūta mācīties uz Liteni, Gulbeni vai Kalncempjiem?
Stāmerienas pagastā ļaudis galvenokārt nodarbojas ar netradicionālo lauksaimniecību. Tās nav tikai viesu mājas, bet arī automašīnu serviss, veikals – bārs “Ozolnieki”, bruģa ražotne. Pēc bruģa pieprasījums kļūst arvien lielāks.
“Ozolnieku” īpašnieks ir Mārtiņš Upāns, kas nodarbojas arī ar lauksaimniecisko ražošanu. Šobrīd bārs apvienots ar veikalu, bet drīzumā būs gatava atsevišķa kafejnīcas telpa, kur vietu radīs galdiņi. To, kāpēc atpūtas pasākumi Kalnienas tautas namā vienmēr pulcē daudz cilvēku, kalnenieši skaidro tā, ka viņus pievilina bārs. Gribam to atzīt vai ne, bet bāriem un bufetēm ir vilinošs spēks.
Kalnienā rosīgi saimnieko zemnieku saimniecības “Puķukalni” īpašnieki Mārīte un Ģirts Kareļkovi, kas deviņu hektāru platībā audzē dažādu šķirņu avenes. Tiek vākta šīsvasaras ogu raža. Kopā saimnieki tiek galā ar 117 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 40 hektāros audzē rapsi, sešu hektāru platībā – griķus. Par viņiem apkārtējie saka, – esot uzņēmīgi cilvēki, jo savulaik apsaimniekošanai izvēlējušies aizaugušās platības. Par SAPARD līdzekļiem iegādāts rindstarpu pļāvējs smalcinātājs. Mārīte priecājas, ka tagad avenāju platību iespējams apkopt krietni ātrāk. Agrāk tas veikts ar zāles pļāvēju un trimmeri. Saimniecības tehnisko aprīkojumu papildinājis arī traktors, arkls, sējmašīna un kultivators. Lielākā problēma esot ogu lasīšana, tajā iesaistot meitas, radus un draugus. Saimnieki cer, ka izdosies uzbūvēt ogu pārstrādes un uzglabāšanas cehu. Kas zina, varbūt spāru svētkus reiz svinēs arī jauna dzīvojamā ēka, jo šobrīd saimnieki dzīvo trīsistabu dzīvoklī Kalnienas centrā. Šobrīd Mārīte un Ģirts ir lielākie aveņu audzētāji rajonā. Platību ziņā viņi var sacensties ar Gaļinu un Daini Šķenderiem, kuri audzē upenes.
