Stradu pagasta pašvaldība šogad izvērsusi sociālo darbu, jo trīs pagasta vietās iekārtoti sociālie centri, bet sociālā darba speciālistes pienākumi uzticēti Mārai Kornei.
(Sākums 20., 22., 27.jūlija, 3., 5., 7. un 10.augusta numurā)
Stradu pagasta pašvaldība šogad izvērsusi sociālo darbu, jo trīs pagasta vietās iekārtoti sociālie centri, bet sociālā darba speciālistes pienākumi uzticēti Mārai Kornei.
Atbilstoši pagasta padomes apstiprinātam nolikumam pašvaldība izmaksās pabalstus, organizē mājas aprūpi, ir arī 11 aizbildniecības. Šī ir viena no nedaudzajām pašvaldībām, kur pabalstu nesaņem jaundzimušā bērna vecāki. Noteikta pabalsta summa nav noteikta arī bēru gadījumā, tad ņem vērā reālo ģimenes materiālo situāciju. Sociālajos centros Palienā un Stāķos telpas jau gandrīz iekārtotas, rastas humāno preču apmaiņas iespējas. Sociālā darbiniece uzskata, ka pagasta ļaudīm ir jāpalīdz.
Pašvaldības vadītāja Anna Vīgante stāsta, ka strādājot pie pagasta ainaviskās teritorijas izkopšanas, cenšoties piesaistīt arī investīcijas. Tiesa, tās galvenokārt esot saistītas ar lielajiem ražošanas uzņēmumiem, piemēram, “Gaujas koks”, SIA “Būve”, SIA “M.T.Z. Serviss”, SIA “Sendija”, zemnieku saimniecību “Mežsētas” un citiem. Arī pašvaldība realizējusi vairākus projektus, kas saistīti ar siltumtrases izbūvi, bibliotēkām un citu.
Uzteic uzņēmīgos
A.Vīgante uzteic pagasta uzņēmīgos ļaudis, kas nebaidās uzsākt kaut ko jaunu, piemēram, izveidot briežu dārzu, kas ne vienam vien tā apmeklētājam radījis pārsteigumu. Arī mēs kopā ar briežu dārza vadītāju veterinārārsti Ināru Kočāni devāss uz tālo aploku, lai iespējami vairāk tuvotos dzīvniekiem, kas ar jauno mājvietu jau sākuši aprast. Ināra droši dodas aplokā un ar viņai vien zināmu saucienu aicina kopā briežus. Ilgi nav jāgaida, jo, atskanot šim saucienam, dzīvnieki zina, ka barības silēs būs rodamas garšīgās auzas. Ināra ar briežiem sarunājas kā ar labiem paziņām. Nepacietīgākie steidz iegrūst purnu auzu maisā vai kopējas kombinezona kabatā.
Ināra stāsta, ka lielākā daļa pie cilvēkiem sākusi pierast, tikai nedrīkstot radīt skaļas un negaidītas skaņas. Pat mobilā telefona zvans liek dzīvniekiem saausīties, bet bailīgākie tūlīt pazūd krūmājā. Sākumā brieži uz Ināru raudzījušies no apmēram septiņu metru attāluma, tad no piecu, trīs, līdz beidzot nebēguši, viņai ieejot aplokā.
“Viņiem ir laba oža. Vienreiz ieziedu rokas ar krēmu, tūlīt uz mani raudzījās ar neuzticību,” stāsta dārza vadītāja. Vairākās vietās uzbūvēti skatu torņi. Tos iecerēts apgleznot, tādējādi padarot vizuāli pievilcīgus. Tiek veidoti jauni aploki. Šobrīd kopējais žogu garums ir desmit kilometri.
Produkciju eksportē
Stradu pagasts ir vienīgais, kurā atrodas keramikas cehs – individuālais uzņēmums “Samiņi”, kura saimnieks ir Agris Vīgants. Ar katru gadu tā apkārtne kļūst arvien sakoptāka. Ceha vadītājs stāsta, ka beidzot atmaksāts kredīts bankai. Vajadzētu ņemt jaunu, bet šobrīd no tā atturēšoties. Perspektīvā iecerēts izveidot krāsns podiņu glazēšanas cehu.
Lielākais ražošanas uzņēmums pagastā ir SIA “Gaujas koks”. Ražotnē šobrīd nodarbināti 140 cilvēki, bet no kopējā skaita vietējie ir tikai 40. Produkciju uzņēmums eksportē uz Angliju, tie ir 69 procenti no kopējā daudzuma.
Svinēs jubileju
Stradu pamatskolas pagalms ir kluss un saules pielijis. Tas pacietīgi gaida atskanam bērnu balsis. Direktore steidz stāstīt, ka skolas absolventi sākuši jauku tradīciju – iestādīt kādu koku vai dekoratīvu krūmu. Vasarā bērni ierodoties apkopt puķu dobes un celiņus. Savukārt Stāķu pamatskola lepojas ne tikai ar mājīgo iekšpagalmu, bet arī ar nelielu bruģa ietvi skolas priekšā. Tā veidota, gādājot par bērnu drošību.
Direktore Diāna Šķēla stāsta, ka mācību iestāde septembrī atzīmēs desmito jubileju, un priecājas, ka senās telpas skola audzēkņiem paverot arvien jaunas iespējas. Šogad skolai iecerēts mainīt jumta segumu, kā arī pagraba telpās izveidot mūsdienām atbilstošu sanitāro mezglu.
Skolā mācās 187 skolēni no Stradu un Daukstu pagasta, kā arī no Gulbenes pilsētas. Ar viņiem strādā 19 pedagogi, darbojas 12 pulciņi. Divus no tiem finansē vecāki, jo līnijdeju un sarīkojuma deju apguve bijusi viņu ierosinājums.
“Mēs mācām bērniem mīlēt vecos cilvēkus,” saka Stāķu pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vija Kušķe, izrādot telpas, kas ir rūpīgi izremontētas.
Bērnudārzu apmeklē 85 audzēkņi ne tikai no Stradu pagasta. Izveidotas piecas dažāda vecuma grupas.
Vadītāja stāsta, ka lielākais bērnu skaits ar īpašām vajadzībām esot no Gulbenes pilsētas. Šie mazuļi ātri iejūtoties pārējo pulkā, esot atraisīti un jautri.
Pilnveido paveikto
Ikvienu, kas pa ceļu dodas garām Līvijas un Jāņa Bošu sētai “Jāņozoli”, piesaista tās sakārtotība. Pie saimniekiem līdzīgā konkursā ciemojāmies pirms diviem gadiem, tāpēc bija interesanti uzzināt, kas tajā jauns. Protams, ir pamats sacīt, ka te arī ikdienā katrai lietai ir sava nemainīga vieta, tāpēc nav nepieciešams īpaši piepūlēties, bet bez darba arī “Jāņozolos” nekas nav radies.
Jānis ved rādīt jauno piebūvi, kas piekļāvusies pirtiņai nelielā dīķa malā, kurā sakņojas ūdensrozes. Nevienam ciemiņam vasarā neesot vēlēšanās uzturēties istabā, tāpēc to uzņemšanai un ģimeniskai atpūtai tapusi lapene. Arī Līvijas puķu kolekcija divu gadu laikā papildinājusies ar dažādiem jauniem krāšņiem ziedošiem augiem.
Arī Elvīras un Ēvalda Melbergu sētā “Vecjūdzkalni” atgriežamies pēc divu gadu pārtraukuma, lai pārliecinātos, ka jaunu ārieni pamazām iegūst dzīvojamā ēka, mainījies stādījumu izvietojums un paplašināta atpūtas zona.
Apbrīnojami, pa kuru laiku šī čaklā un darbīgā sieviete atpūšas, jo apkārtējās ainavas veidotāja galvenokārt ir viņa. Vīram Ēvaldam pietiek vīrieša prātam risināmu problēmu un pienākumu, tomēr rezultātā ir prieks abiem.
Šobrīd “Vecjūdzkalnu” saimnieki pilnveido kūts daļu, lai lopiem ziemā būtu ērtāk. Viņi cer, ka līdz rudenim izdosies uzsliet jaunu skaidu lubiņu jumtu arī siena šķūnim. Viss veiktos raitāk, ja būtu vairāk naudas, taču saimnieki prieku rod darbu pakāpenībā.
Turpmāk – vēl.
