1.oktobrī visā pasaulē atzīmē Starptautisko Veco ļaužu dienu, kas iekļauta arī ANO starptautiski atzīmējamo dienu sarakstā.
1.oktobrī visā pasaulē atzīmē Starptautisko Veco ļaužu dienu, kas iekļauta arī ANO starptautiski atzīmējamo dienu sarakstā. Arī Tirzas sociālās un veselības aprūpes namā “Doktorāts” šajā dienā valdīja svētku gaisotne. Vecajiem ļaudīm tika sarūpēts svētku cienasts, izskanēja arī daudz labu vārdu. Kamēr ārā vēl ir jauks laiks, Gaida Jaunzema (no kreisās), Marta Grāvīte un Marta Rubene labprāt uzturas ārā svaigā gaisā. Daudz laika sievietes pavada arī sarunās par dzīvi.
Tirzas sociālās un veselības aprūpes nama vadītāja Ieva Bērziņa atzīst, ka vecajiem ļaudīm nav nemaz tik viegli, viņiem trūkst optimisma, arī veselība klibo, bet viņai it visur jābūt pa vidu un jānodrošina, lai visi ir apmierināti un labi sadzīvo.
Rancēnietes Marta Rubene, Gaida Jaunzema un lizumniete Marta Grāvīte saka, ka viņas ir ļoti apmierinātas ar dzīvi aprūpes namā. “Šeit ir ļoti labi, mūs ļoti labi baro, aprūpē, mums ne par ko nav jārūpējas. Arī darbinieki ir ļoti iecietīgi un zinoši, savā starpā arī labi sadzīvojam. Šeit dzīvot ir daudz labāk, nekā būtu jādzīvo vienām pašām,” atzīst māmuļas.
M.Rubene stāsta, ka viņa aprūpes namā dzīvo jau kopš 2005.gada. “Biju jau pavisam savārgusi, domāju, ka aiziešu taisaulē, taču tagad esmu atlabusi un šogad jau nosvētīju 86.gadu,” stāsta M.Rubene. Pirms tam viņa bija septiņus gadus nodzīvojusi viena pati, bērnu nebija, vien brāļa bērni šad tad apciemoja, tādēļ arī nolēmusi šeit apmesties. M.Grāvīte šeit nonākusi pēc smagas slimošanas. Viņa bija lauzusi mugurkaulu un mēnesi nogulējusi slimnīcā, tad arī nolemts par dzīvi šeit, jo meita diendienā strādā, bet viena pati vecā sieviete neko nespētu izdarīt. Arī G.Jaunzema nevēlējās palikt viena. “Bērni kur kurais pasaulē un tik bieži atbraukt ciemos nevar, bet vecs cilvēks vairs nespēj par sevi pienācīgi parūpēties, nav arī ar ko parunāties, vienam ir ļoti grūti,” saka Gaida. Abas nākamgad svinēs jau 90 gadu jubileju.
Aprūpes nama iemītnieces dienas vada, savā starpā parunājoties, uzadot kādu zeķu, čību vai cimdu pāri, izlasot laikrakstus un kādu vēstuli, kad tā ir atsūtīta. Sieviņas priecājas arī par svētkiem, ko centra darbinieki tām sarūpē.
