63 gadus vairs nav 7. Siguldas kājnieku pulka – Ziemeļaustrumlatvijas lepnuma. Taču pulka varoņdarbi Latvijas Atbrīvošanas (Brīvības) cīņās, viņu krietnie darbi miera laikā brīvajā Latvijā dzīvos mūžos, kaut pulks pastāvēja tikai 21 gadu.
63 gadus vairs nav 7. Siguldas kājnieku pulka – Ziemeļaustrumlatvijas lepnuma. Taču pulka varoņdarbi Latvijas Atbrīvošanas (Brīvības) cīņās, viņu krietnie darbi miera laikā brīvajā Latvijā dzīvos mūžos, kaut pulks pastāvēja tikai 21 gadu.
Par savējo 7. Siguldas kājnieku pulku vienmēr sauks Naukšēni un Rūjiena, kur pulks formējās; Liepāja, Ventspils, Rīga, Jelgava, Stende, Talsi un daudzas citas vietas Latvijā, kur pulks cīnījās par Latvijas brīvību un neatkarību 1919. un 1920.gadā; Alūksne, Gulbene, Balvi, Viļaka, Liepna, kas bija pulka pastāvīgās mājvietas; vasaras nometņu vieta – Litene, Rēzekne, Viļāni, Cēsis, kur pulks dislocējās neilgu laiku; Sigulda, kas nes pulka vārdu.
Par savējo 7. Siguldas kājnieku pulku – brīvās Latvijas armijas lielāko pulku – sauca vairāk nekā divdesmit tūkstoši karavīru, kas tajā ir dienējuši pulka pastāvēšanas laikā.
Par savējo 7. Siguldas kājnieku pulku sauc Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri, kas godam turpina siguldiešu tradīcijas, tēvzemes mīlestību rādot krietnos darbos.
Apbalvo par varoņdarbiem
Par 7. Siguldas kājnieku pulka dibināšanas dienu uzskata 1919.gada 20.jūniju, kad Cēsu – Raunas kauju laikā Ziemeļlatvijas karaspēka komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns izdeva pavēli formēt kaujas grupu, kuru pēc dažām dienām nosauca par 3. Jelgavas kājnieku pulku. Pēc visas Latvijas armijas apvienošanās 1919.gada augustā tas ieguva 7. Siguldas kājnieku pulka vārdu.
Pulkā bija daudz Alūksnes novadā iesaukto karavīru. 6.rotā visi instruktori un kareivji bija iesaukti vai pieteikušies brīvprātīgi Alūksnē.
Par izciliem varoņdarbiem Latvijas atbrīvošanas cīņās ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 86 7. Siguldas kājnieku pulka karavīri, bet vēl 35 lāčplēši dienējuši pulkā tā pastāvēšanas laikā.
Latvijas atbrīvošanas cīņās krituši vai no ievainojumiem miruši – 76, bezvēsts pazuduši – 10, ievainoti – 182 karavīri.
Pēc Latgales atbrīvošanas, ko pulks sāka 1920.gada janvārī no izejas pozīcijām Litenes mežniecības, Vecannas un Jaunannas muižu rajonā, to pārvietoja uz Rēzekni un Viļāniem.
1921.gada janvārī pulku pārvietoja uz Alūksnes un Gulbenes rajonu.
Veicināja novadu strauju uzplaukumu
Gatavu ēku pulka vajadzībām nebija, karaspēka vienības izvietoja dažādās vietās: pulka štābs – Alūksnes pilī, karavīri – bijušās Gulbenes muižas pils ēkās, bijušajos krogos, viesnīcās, arī privātajās mājās.
Alūksnē 1923.gadā uzbūvēja divstāvu kazarmu, modernu pirti. Otro kazarmu – trīsstāvu ēku, kas bija viena no modernākajām kazarmām tajā laikā Eiropā, uzcēla 1929.gadā. 1931.gadā 2.rotu no Alūksnes pārvietoja uz Liepnā uzceltajām kazarmām. 7.rota atradās Balvos. 1935.gadā uzcēla kazarmu Viļakā, kur izvietojās pulka 3.bataljons, 4.bataljons dislocējās Gulbenē.
7. Siguldas kājnieku pulka apakšvienību izvietošana Alūksnē, Gulbenē, Balvos un Viļakā veicināja šo novadu strauju saimnieciskās un kulturālās dzīves uzplaukumu.
Sevišķi labi panākumi bija pulka orķestrim, kas koncertēja dažādās Latvijas vietās, ne tikai Alūksnes novadā. Vasarā tas vairākas reizes nedēļā koncertēja Alūksnes pils parkā, arī Alūksnes pilskalnā (Tempļa kalnā). Populārs bija vīru koris, vēlāk – Latvijas Jaunatnes savienības jauktais koris, kura pamatsastāvā bija karavīri, to sievas, ģimenes locekļi. Milzīgu popularitāti guva brīvdabas izrādes Alūksnē un Gulbenē, parasti kapusvētku noslēgumā. Pulka svētkos viesojās izcilākie Latvijas mākslinieki: Ādolfs Kaktiņš, Mariss Vētra, Alīde Vāne un daudzi citi, arī Piltenes prāģeri. Modē bija populāras lekcijas ar izcilu personību – Luda Bērziņa, Arveda Švābes un citu – piedalīšanos. Alūksnē, Gulbenē un Viļakā bija karavīru kinoteātri ar ļoti mazām ieejas biļešu cenām. Darbojās dažādu valodu kursi. Katrā garnizonā bija karavīru veikali (Alūksnē pat divi), kur lēti varēja iegādāties vislabākās kvalitātes preces.
Arī sports un fiziskā audzināšana bija augstā līmenī. Pateicoties pulka virsniekiem, kas aktīvi darbojās pilsētu valdēs, īsā laikā uzcēla jaunas skolas, Alūksnē pat divas – Glika pamatskolu un Alūksnes ģimnāziju. Krietno pulka darbu uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.
Tāpēc 7. Siguldas kājnieku pulks nav zudis no ļaužu atmiņas, kaut pagājuši drūmie komunistiskās okupācijas 50 gadi.
Neatkarīgajā valstī rīko tikšanos
Trešās Atmodas sākumā – 1989.gada 11.novembrī – Lāčplēša dienā, kaut toreiz vēl valdīja visvarenā kompartija un tās roklaižas, pārpildītajā Alūksnes tautas namā noorganizēju 7. Siguldas kājnieku pulka karavīru un to bērnu tikšanos. Dziedāja latviešu karavīru dziesmas, notika Latvijas vēstures lasījumi (arī par Baigā gada notikumiem Litenes un Ostroviešu nometnē), plaša fotoizstāde par pulku. Pievakarē 1953.gada 22.jūnijā komunistu nopostītā 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa kalnā aiz augstas sētas (padomju armijas teritorijā) plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi. Tur atklāja piemiņas plāksni ar uzrakstu: “Šajā vietā tiks atjaunots 7. Siguldas kājnieku pulka piemineklis.”
Kaut jau 1991.gadā Alūksnes Brāļu kapu komiteja ar brīvajā pasaulē dzīvojošo tautiešu ziedojumiem un rajona padomes aizņēmumu (to izdevās norakstīt) spēja iegādāties Karpatu granīta bluķus pieminekļa izkalšanai (tie atrodas Mākslinieku savienības darbnīcās Rīgā, Gaujas ielā), piemineklis diemžēl nav vēl joprojām izveidots, lai gan bija Alūksnes varasvīru svēti solījumi (pagājušā gada aprīlī) to izdarīt 2003.gada 22.jūnijā – Varoņu dienā, kad paiet 80 gadi kopš 1923.gada 22.jūnija. Toreiz komunistu nopostīto pieminekli atklāja pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.
Šā gada 19.jūnijā pulksten 20.00 Alūksnē, komunistu nopostītā pieminekļa kalnā, godināsim 7. Siguldas kājnieku pulku tā dibināšanas 84.gadadienā ar piemiņas brīdi, ko vadīs Mētra Kalniņa no Gaujienas, un ar vīru kopas “Vilki” no Rīgas latviešu karavīru dziesmu koncertu.
Lai visi ceļi ved uz Alūksni 19.jūnija pievakarē!
***
19.jūnijā pulksten 20.00 Alūksnē komunistu nopostītā pieminekļa kalnā – piemiņas brīdis – Tēvzemes mīlestības stunda, godinot 7. Siguldas kājnieku pulku tā 84.gadadienā un latviešu karavīru dziesmu koncerts. Piedalīsies vīru kopa “Vilki” (Rīga), pasākumu vadīs Mētra Kalniņa.
Pulksten 19.15 autobuss (par brīvu) maršrutā: Alūksnes AS – Dārza iela – dzelzceļa stacija – Jāņkalna iela – Helēnas iela – Apes ielas kalns – Pils iela – Alūksnes AS – tirgus laukums – Kanaviņu iela – Torņa iela – Pieminekļa kalns.
Pēc koncerta pulksten 21.15 autobuss kursēs atpakaļ.
