Pēdējos gados lopkopjiem diezgan bieži rodas nopietnas problēmas ar govju atnešanos. Agrāk – kolhoza laikos – Latvijas govju ganāmpulkus veidoja ar Latvijas brūno govju šķirni un šīs govis sēkloja pamatā ar šīs šķirnes buļļiem.
Pēdējos gados lopkopjiem diezgan bieži rodas nopietnas problēmas ar govju atnešanos. Agrāk – kolhoza laikos – Latvijas govju ganāmpulkus veidoja ar Latvijas brūno govju šķirni un šīs govis sēkloja pamatā ar šīs šķirnes buļļiem.
Tagad Latvijā varam redzēt dažādas krāsas un arī dažāda lieluma govis, kuras sēklo ar jauno šķirņu buļļu sēklu. Līdz ar to, ja mazākas govis sēklo ar gaļas buļļu spermu, tad pie govju atnešanās diezgan bieži ir lieli sarežģījumi. Ja, govij atnesoties, četri spēcīgi vīri nevar izvilkt teļu, tad nu ir skaidrs, ka pēc iespējas ātrāk jāmeklē veterinārārsts. Agrāk šādos smagos gadījumos parasti bija bēdīgs iznākums – govs bija jālikvidē un arī teļš beigts. Bet nu govīm var arī palīdzēt – izdarot ķeizargriezienu.
13.februārī Madonas rajona zemnieku saimniecībā “Kopuplaides” bija jāatnesas melnraibai telītei (pirmpienītei). Telīte liela, skaista, bet saimniece jau laikus nojauta, ka gotiņai dzemdības būs smagas. Tāpēc saimniece uzmanīja atnešanās sākumu, un kad sākās dzemdības, viņa steigšus uzmeklēja veterinārārstu. Saimniece zināja, ka Gulbenes rajona Lejasciema pagastā strādā uzņēmīga veterinārārste, kura smagos atnešanās gadījumos, lai glābtu gan govi, gan teļu, izdara ķeizargriezienu un izņem teļu caur vēderu. Saimniece steidzīgi zvanīja uz Lejasciemu Ingai Dambrovai un lūdza palīdzību. Pēc pusstundas ārste bija klāt un mēģināja darīt visu iespējamo, lai telīte atnestos dabīgā ceļā. Bet bija skaidri redzams, ka teļš ir liels un izvilkt viņu nav iespējams. Pusnakts, parasti kūts apstākļi, bet I.Dambrova jautāja saimniecei: – “Taisam “ķeizaru” – nedrīkst zaudēt ne minūti”. Saimniece operācijai piekrita. Veterinārārste ne mirkli nevilcinoties (lai glābtu teļu un govi) taisīja griezumu vēderā un pēc brīža no govs vēdera izcēla lielu gaļas šķirnes bulli, kurš bija dzīvs un vesels. Pēc iespējas ātrāk viss bija jāsašuj – gan dzemde, gan vēders. Operācija ilga apmēram divas stundas. Tad I.Dambrova pati izslauca gotiņu, padzirdīja bullīti un deva norādījumus saimniecei, kā tālāk aprūpēt govi, lai nerastos komplikācijas un tā paliktu vesela.
Tālāk par veiksmīgu izdošanos bija jārūpējas pašai saimniecei. Divas dienas tika mērīta temperatūra un stingri izpildīti visi veterinārārstes norādījumi. Rezultāts neizpalika. Jau trešajā dienā gotiņa ēda, dzēra un deva 20 litrus piena. Govs jutās labi, it kā operācijas nebūtu bijis. Blakus stāvēja liels, skaists, melnraibs bullis. Protams, liels gandarījums ir pašai veterinārārstei par labi paveikto darbu, gan arī saimniecei par izglābto govi.
Liels paldies I.Dambrovai par atsaucību, palīdzību vajadzīgajā brīdī. Lai viņai veicas grūtajā darbā. Ķeizargrieziens ir smaga operācija govij, bet laikus izdarīta – tā atmaksājas.
