Šī gadsimtu un tūkstošgades mija bijusi dāsna ar skaistiem un nozīmīgiem brīžiem mūsu novadnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora, Dr. honoris causa phil. Mag. Sci. soc. Ojāra Zandera dzīvē.
Šī gadsimtu un tūkstošgades mija bijusi dāsna ar skaistiem un nozīmīgiem brīžiem mūsu novadnieka, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora, Dr. honoris causa phil. Mag. Sci. soc. Ojāra Zandera dzīvē.
Pirmkārt, šopavasar 11.martā viņam apritēja septiņi gadu desmiti, un darba kolēģi Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā viņam sarūpējuši jauku un pelnītu dāvanu – sērijā “Latvijas zinātnieki” izdevuši viņa rakstu bibliogrāfiju “Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ojārs Zanders”. Otrkārt, šīs jubilejas gaidās, kā arī par godu Rīgas 800 gadiem rudenī viņš iepriecināja ar lielisku grāmatu “Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā” (13. līdz 17.gadsimts), kura ieguva augstāko balvu – “Gada grāmata 2000” – un pirmo vietu zinātnisko un mācību grāmatu “Skaistākās grāmatas – 2000” nominācijā.
Apzina kultūras mantojumu
Ojārs Zanders pazīstams kā erudīts grāmatzinātnieks un kultūrvēsturnieks. Publicējis rakstus par latviešu un cittautu kultūras mantojuma un grāmatniecības jautājumiem. 1999.gadā klajā nāca arī viņa dzejas krājums “Dažādu gadu balsis”, bet 1988.gadā, kad apritēja 400 gadi, kopš Rīgā iespiestas pirmās grāmatas, pamatīgs pētījums par pirmo Rīgas grāmatizdevēju – “Tipogrāfs Mollīns un viņa laiks” (1588 – 1625), kā arī ceļvedis šīs jubilejas izstādei “Senās grāmatas Rīgā” (13. līdz 18.gadsimts). Sastādījis un uzrakstījis ievadu A.Austriņa dzejoļu izlasei “Saules grieži”(1979) un K.Krūzas “Ar zelta irkli”(1984).
Iedziļinoties grāmatzinātnieka plašajā darbu klāstā, viņu var nosaukt par staigājošu enciklopēdiju, jo viņa zināšanas ir unikālas. Viņa aicinājums – grāmatnieka un literatūrpētnieka ceļš. “Grāmata man dārgāka par troni,” šo Šekspīra izteicienu, ko O.Zanders citējis vienā no saviem darbiem, var pilnībā attiecināt arī uz viņu pašu.
Draudzējas kopš bērnības
Interese par grāmatām bijusi kopš bērnības, jau līdz skolas gadiem esot izlasījis veselu kalnu grāmatu. 1951.gadā pēc Gulbenes vidusskolas beigšanas bijis grūti izvēlēties fakultāti tālākām mācībām, jo interesējusi ne tikai literatūra, bet arī vēsture, ģeogrāfija, jurisprudence. Virsroku tomēr guvusi literatūra, izvēlējies ģermāņu filoloģiju. Pēc studijām pirmajā darbavietā Apes vidusskolā (no 1956. līdz 1958.), strādājot par vācu valodas skolotāju, skolēnus ieinteresējot labāk apgūt valodu, licis vāciski skandēt Gētes, Heines, Šillera dzeju un dziedāt Šūberta un citu vācu komponistu dziesmas. Pēc Daugavpils perioda, kur bijis vācu valodas docētājs Pedagoģiskajā institūtā (no 1958. līdz 1960.), ar lielu interesi sācis savas gaitas Raiņa Literatūras un mākslas muzejā (no 1960. līdz 1968.) par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, vēlāk par nodaļas vadītāju. Šajā laikā sadraudzējies arī ar ievērojamo “grāmatu vērtību apzinātāju un pētnieku”, druvēnieti Kārli Egli. Viņa ierosināts, pārgājis darbā uz Latvijas Akadēmisko bibliotēku (tolaik ZA Fundamentālo bibliotēku), kur nostrādājis 32 gadus (1968 – 2000), no tiem 25 gadus par Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītāju. Šajā laikā pārzinājis vairāk nekā 30 tūkstoši senu, arī unikālu izdevumu, sākot no pirmajiem iespieddarbiem līdz pat mūsdienu rokrakstiem. Rokās turētas arī tādas grāmatas, kas sver vairāk par 10 kilogramiem, un tādas, kas ir vairs vienīgais eksemplārs pasaulē. Strādājot par galveno bibliogrāfu, devis ieguldījumu arī šajā bibliotēku darba virzienā. Viņa darba lauks – bibliotēka un grāmatas, kas sevī glabā paaudžu mantojumu, kuru centies apgūt pats un dot tālāk plašākai sabiedrībai. Viņam Kārlis Egle uzticēja savus un Jāņa Misiņa krājumus, lai turpinātu iesākto. Ilgajos darba gados O.Zanders tos papildinājis, vācis dažādus materiālus un rokrakstus arī par citiem ievērojamiem novadniekiem, sadarbojies ar Rankā dzimušo literātu Kārli Kraujiņu, izcilo novadpētnieku, sinolieti Jāni Kučeru, Jāņa Poruka mazdēlu Grieķijā Jāni Valivanidi.
Saista spēcīgas personības
Bet katrai upei ir savs sākums, un pirmā publikācija – raksts Eduarda Veidenbauma brāļa Kārļa, arī dzejnieka, piemiņai – “Par dzejnieka brāli” laikrakstā “Literatūra un Māksla” 1965. gada 26.jūnijā. Šī upe ar katru gadu plūdusi plašumā un dziļumā, bagātinot mūsu garamantu krātuvi ar neatsveramām vērtībām – uzrakstīto publikāciju skaits jau krietni pārsniedz 900. Par vairākiem autoriem rakstījis vairākkārt, katrreiz citādā skatījumā. Daudz ko varam uzzināt par latviešu literātiem. Viens no tuvākajiem ir Rainis – rakstīts par Raiņa lugām, par Raini saistībā ar Šekspīru un Gēti. Pētījis dzejnieku Viļa Plūdoņa darba gaitas Jaungulbenē un Jūlija Dievkociņa – Litenē. O.Zanderu saistījušas spēcīgas personības, daudz ir publikāciju par izciliem gleznotājiem, mūziķiem, zinātnes, izglītības un kultūras darbiniekiem, arī bibliotēku darba entuziastiem J.Misiņu un brāļiem Eglēm. Pēdējie 15 gadi veltīti galvenokārt Rīgas grāmatniecībai, tās grāmatu ceļiem gadsimtu gājumā.
Domājis vārsmās un rakstījis
“Nevelc, dzejniek, mūžu savu laisku dienu garumā…” savā dzejolī raksta dzejnieks Ojārs Zanders. Laisku dienu gan viņa paša mūžā nav bijis, arī dzejai ir atrasts savs laiks. Jau pamatskolas gados reizēm esot domājis vārsmās, dzeju sācis rakstīt Gulbenes vidusskolas gados, bet pirmoreiz publicējies tikai 39 gadu vecumā 1970.gadā ar dzejnieces Ārijas Elksnes atbalstu. Atsevišķi dzejoļi pēc tam publicēti preses izdevumos. Vienīgajā viņa dzejas krājumā “Dažādu gadu balsis” (1999) apkopota dzeja, kas sarakstīta laikā no 1951. līdz 1992.gadam.
Dzejā viņš ar pārliecības spēku un domu dziļumu runā par nezūdošām garīgām vērtībām cilvēka dzīvē. Krājums sastāv no astoņiem cikliem. Ciklā “Dzejnieks un viņa laiks” 13 dzejoļi veltīti iecienītajam dzejniekam Jānim Porukam, ciklā “Jāņugunis” 14 dzejoļu, starp citu viņš ir vienīgais autors, kas tik daudz rakstījis par šo tēmu. Ir arī liriska un patriotiska dzeja. Savas domas par politiku, kurā nekad nav iesaistījies, autors izteicis ar vārdiem: “Man nevajadzēja nekādu Trešo atmodu, jo es nekad neesmu gulējis. Toties par tagadni būtu jāraksta satīriskā dzeja…”
Cildina mūža darbu
“Vienkārši vārdi – īsākais, labākais ceļš… Vienkārši vārdi ir arī visgrūtākais ceļš,” lasām viņa dzejas rindās. Ar domu vienkāršiem, bet sirsnīgiem vārdiem sveikt cienījamo novadnieku sakarā ar viņa dzīves nozīmīgo gadskārtu, mēs, Gulbenes rajona bibliotekāri, tikāmies viņa dēla Viestura vadītajā Baltijas centrālajā bibliotēkā. Viņš bija patīkami pārsteigts un priecīgs par veltītajiem labajiem vārdiem un saprata, ka viņa mūža darbs ir vajadzīgs mūsu bibliotēku ikdienas darbā ar lasītājiem, jo mūsu kultūrvēsture ir tik bagāta. Sarunās novadnieks atcerējās dzimto pusi, skolas gadus, savus darbīgos vecākus. Arī skumja nots ieskanējās atmiņu pavedienā, jo 1944.gadā kara laikā Lieldienās uzlidojumā sabombardēta tēva, Gulbenes iecienītā fotomeistara Oskara Zandera, sūri grūti celtā māja un bojā gājuši visi fotomateriāli un bibliotēka. Gaiši mirkļi saistās ar ciemošanās reizēm Gulbenes rajona Dzejas dienās. Spilgtas atmiņas saglabājušās par laiku, kad 1966.gadā tika veidots Druvienas Vecās skolas muzejs. Tur nakšņojis K.Egles mājās “Mazvasaraudžos” un vairākas nedēļas apstaigājis Druvienā māju pa mājai, vākdams kultūrvēsturiskus materiālus par J.Poruku, brāļiem Jāni un Jūliju Straumēm, Kārli un Rūdolfu Eglēm, tirzmalieti Jāni Misiņu.
Aicina atcerēties novadnieku
Gulbenes vidusskolai, kuru beidzis 1951.gadā, Ojārs Zanders uzdāvināja tikko klajā nākušo savu darbu bibliogrāfiju “Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Ojārs Zanders” ar ierakstu un autogrāfu. Šādu velti saņēma arī Gulbenes bibliotēka un arī iepriekš izdoto ceļvedi “Senās Rīgas grāmatas”.
Ar Ojāra Zandera darbiem, kā arī literatūru par viņu var iepazīties Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības lasītavā.
Austra Brūvere, Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja
