Jaungulbenes arodvidusskolā audzēkņi apgūst mazo uzņēmumu grāmatveža specialitāti.
Jaungulbenes arodvidusskolā audzēkņi apgūst mazo uzņēmumu grāmatveža specialitāti. Viņi mācās grāmatvedības un tirdzniecības pamatus, kā arī gūst prasmi strādāt ar kases aparātu. Šogad būs trešais izlaidums.
“Ja audzēkņi veiksmīgi tiek galā ar mācību prakses atskaitēm, vidēji iegūstot septiņas no desmit ballēm, viņiem piešķir arī pārdevēja kvalifikāciju. Mācību prakses laikā topošie grāmatveži saņem apliecību par kases aparāta darbības apguvi. Vasarā mācību praksē audzēkņi dodas uz rajona uzņēmumiem,” stāsta pedagoģe Inga Rubule. Diemžēl uzņēmumu vadītāji nelabprāt pieņem praktikantus, jo neuzticas jauniešiem, apšaubot viņu zināšanas.
Pārsteidz praktikantu zināšanas
“Uzņēmējiem vajadzētu būt drosmīgākiem, jo jau pirmajā prakses mēnesī, ko viņi strādā bez atalgojuma, audzēkņi parāda, ko ir apguvuši. Daudzi uzņēmumu vadītāji pēc tam bilst, ka bijuši pārsteigti par praktikantu zināšanām un piedāvā viņiem aizstāt grāmatvedi atvaļinājuma laikā,” stāsta I.Rubule.
Lielākā teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude 4.kursa audzēkņiem ir kvalifikācijas prakse grāmatvedībā, kas šogad ilgst trīs mēnešus. Tajā skolas beidzēji sagatavo gada bilanci, atvieglojot saspringto gada nogali uzņēmumu grāmatvežiem. Pedagoģe atzīst, ka problēmu praktiski nav, jo cītīgi strādāts nodarbībās skolā.
I.Rubule stāsta, ka audzēkņi ar interesi apgūst lietvedību, datorlietvedību un mācās pareizi noformēt dokumentus. Arī lietvedībā ir eksāmens. “Uzskatu, ka mazo uzņēmumu grāmatvežus sagatavojam vispusīgi, jo ir jāapgūst arī biznesa pamati un komercdarbība. 3.kursa audzēkņi šogad plašāk praktizējas biznesa plānu veidošanā. Tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai mazais uzņēmums varētu veiksmīgi attīstīties,” iepazīstina I.Rubule. Ir arī specifiski mācību priekšmeti. Audzēkņi pauduši izbrīnu, kāpēc, piemēram, jāapgūst zināšanas mežsaimniecībā un celtniecībā. Viņiem paskaidrots, ka grāmatvedim jābūt informētam par visu, jo nekad nav zināms, ar kādu nozari viņš saistīs nākotni. “Nevar būt tā, ka grāmatvedi, tā sakot, “iebāž maisā” bilstot, ka kokam ir trīs gali, nevis divi,” joko skolotāja.
Pedagoģe gatavo materiālus
I.Rubule palīdz jauniešiem apgūt lielo ekonomisko bloku – grāmatvedību, komercdarbību un lietvedību. “Lielākoties es pati gatavoju mācību materiālus. Droši vien radu skolai zaudējumus, jo daudz strādāju ar internetu, kur ir rodams plašs mācību materiāls, un izmantoju kopētāju. Uzskatu, ka arodvidusskolā audzēkņiem nav jānodarbojas ar glītrakstīšanu. Par konkrētu tēmu sagatavoju lekciju, izsniedzu materiālu audzēkņiem, lai viņiem jebkurā laikā būtu iespējams to pārlasīt un atsaukt atmiņā iepriekš runāto. Līdzīgi strādāju ar praktiskajiem materiāliem,” skaidro I.Rubule.
“Regulāri dodamies mācību ekskursijās uz Rīgu. Pērn bijām divās, šogad – vienā. Apmeklējām izstādi “Biznesa dienas 2002″ un iepazinām lielos tirdzniecības centrus, lai mācītos salīdzināt un vērtēt, kas ir labi, kas slikti, kā ir Rīgā, kā pietrūkst Gulbenē. Mācību ekskursijas apvienojam ar muzeju, Vecrīgas un cita apmeklējumu. Ne jau visiem audzēkņiem materiālie apstākļi ģimenē ir tādi, lai ik mēnesi aizbraukt uz Rīgu,” stāsta I.Rubule.
Māca pārvarēt nedrošību
Skolotāja, strādājot ar topošajiem grāmatvežiem, māca viņus nebaidīties no atbildības un būt pārliecinātiem par zināšanām. Runājot ar jauniešiem, kas skolu jau beiguši, viņi atzīst, ka paši praktiski strādājot, bijuši izbrīnīti par to, ko zina.
“Audzēkņus satrauc tas, ka darba devējs iesniegumos prasa norādīt praktiski a darba pieredzi. Jaunieši jautā, kur viņiem to gūt, ja tikko pabeigta arodvidusskola. Cenšos viņus pārliecināt, ka darba pieredze ir, jo bijušas mācību prakses, ir strādāts papildus. Ikviena prakses atskaite atklāj, ko praktikants sapratis, ko ne. Tas norāda, kur vēl jāpiestrādā,” pedagoģe raksturo situāciju.
I.Rubule stāsta, ka mazajās lauku pamatskolās sarūk skolēnu skaits, tāpēc arodvidusskolā ir grūtības komplektēt audzēkņu grupu. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc arī šajā mācību gadā neizdevās izveidot mazo uzņēmumu grāmatvežu grupu.
“Ceram, ka nākamgad arodvidusskolā izdosies izveidot jaunu viengadīgu apmācību grupu jauniešiem, kas beiguši vidusskolu, kurā viņi apgūs sekretāra – lietveža iemaņas, jo gadās, ka pēc vidusskolas jaunietim neveicas iestāties citā mācību iestādē. Šī ir iespēja viņam apgūt papildu zināšanas,” klāsta I.Rubule.
Ir sācies darbs pie mācību programmas izstrādes. Tajā sekretāri – lietveži apgūs lietvedības etiķeti, grāmatvedības pamatus un citu.
Stipendiju nopelna ar centību
Pedagoģe pauž prieku, ka jaunieši, kuri apgūst grāmatveža arodu, zina, ko vēlas dzīvē sasniegt.
“Viņu grupās ir vismazāk nodarbību kavējumu un visaugstākais vidējais zināšanu novērtējums. Skolā pirmo gadu darbojas sistēma, ka stipendijas apjomu nosaka jaunieša zināšanu līmenis un iesaistīšanās dažādās aktivitātēs. Ja augstskolā studenti saņem stipendiju – astoņi lati, tad mūsu skolā tā ir pat 27 lati. Tos var nopelnīt ar centību. Uzskatu, ka arodvidusskolā ir labāk mācīties nekā vidusskolā, jo te iespējams iegūt vidējo izglītību un apgūt arodu. Ir iespējams pēc arodvidusskolas absolvēšanas mācīties augstskolās. Jauniešiem ir izveidojusies arī sapratne, ko viņi vēlas, ko – ne,” stāsta I.Rubule.
Gandarīti viņa runā par audzēkņu vēlmi un prasmi praktiskās iemaņas apgūt ārzemēs – Vācijā un Somijā, kur viņi praktiski strādā un nopelna līdzekļus tālākām studijām, jo daudziem jauniešiem problēmas sagādā studiju maksa. Piemēram, par labu darbu praksē Vācijā, vienam no audzēkņiem saimnieks pats nokārtojis prakses pagarinājumu gada garumā.
Audzēkņos jāveido pašapziņa
Jaungulbenes arodvidusskolā mācās 253 audzēkņi. No tiem tikai 24 ir no Jaungulbenes pagasta. Ir arī tā, ka pēc pamatskolas beigšanas vietējie jaunieši dodas mācīties uz Smilteni, Ogri, Rīgu vai kādu citu arodskolu vai tehnikumu, bet pēc mēneša vai gada lūdz uzņemt viņus Jaungulbenes arodskolā, kurā mācās audzēkņi no Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas rajona.
“Izvēli nosaka arī bērna vecāku materiālā situācija, jo ne visiem iespējams mērot tālu ceļu uz mācību iestādi. Manuprāt, daudzi vēl nav spējuši atbrīvoties no pierastā stereotipa, ka “profene” ir viszemākā līmeņa mācību iestāde. Šī attieksme jāmaina, jo arodvidusskolā ir nomainījušās visas specialitātes, kuras te apguva kādreiz. Audzēkņos ir jāveido pašapziņa, bet skolai jāiet līdzi laikam,” stāsta I.Rubule.
