Staņislavs Gžibovskis: ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.
Staņislavs Gžibovskis: ieguldītie līdzekļi atmaksāsies
Gulbenes rajonā lielāko graudaugu platību – 1016 hektārus – aizņem ziemas rudzi, 730 hektārus – kvieši un 211 hektārus – tritikāle. Pagājušajā nedēļā uzsākta labības novākšana, un zemnieks Staņislavs Gžibovskis ar jauno tehniku novācis jau pusi labības.
“Šogad īpaši labi izauguši rudzi “Puhovčjanka” un “Duoniai”. Ja es sēklai izmantoju 200 kilogramus, tad šogad esmu ieguvis gandrīz septiņas tonnas. Graudi ir rupji, lieli, un šīs šķirnes ir ražīgas. Labības novākšana šogad sākusies par desmit dienām agrāk nekā citus gadus, bet jāpriecājas, ka Gulbenes rajonā laika apstākļi ir labvēlīgi labības novākšanai,” saka S.Gžibovskis.
S.Gžibovskis audzē astoņas dažādas zālāja šķirnes, no tām jau četras ir nokultas, un iegūtas 15 tonnas zālāja sēklu. “Vēl jākuļ auzas, rudzi, mieži, timotiņš, āboliņš un lucerna. Šogad 18 hektāros iesējām rapsi, tādēļ veidojam tam kalti. Es audzēju to, kas atmaksājas. Ja rapsis maksā 110 līdz 130 latu tonnā, tad ir vērts nodarboties ar šo graudaugu audzēšanu,” ir pārliecināts S.Gžibovskis.
Viņš iegādājies kombainu “New Holland TX63”, kas nodrošina, ka labības novākšanā praktiski nav zuduma.
Vienā dienā ar to nopļauj un nokuļ 25 līdz 30 hektārus labības. Turklāt degvielas patēriņš šim kombainam ir krietni mazāks, apmēram 15 litru uz hektāra.
“Šāds kombains atsver trīs vecos kombainus. Dienas laikā tas sagādā 90 tonnas graudu,” saka S. Gžibovskis. Viņš ir pārliecināts, ka arī iegādātais skābbarības smalcinātājs un jaunais “Valmet 8550” traktors ir perspektīvs. Uzreiz pēc graudaugu nokulšanas lauku uzar, un iecerēts, ka jau nākamajā nedēļā jau plašākā platībā sēs rapsi.
“Es riskēju. Bet es dzīvoju ar domu, kā saimniecību attīstīt nākotnē. Ja pēc gadiem mēs būsim Eiropā ar tur diktētiem noteikumiem, tad būs nepieciešama tehnika. Es ceru, ka ieguldītais kādreiz atmaksāsies,” saka S. Gžibovskis.
