Gulbenieši Tija un Normunds Veidemaņi jāvārdu viens otram teica gandrīz pašā gadumijā – 30.decembrī. Tija nekad nav sapņojusi par baltu princešu kleitu savā kāzu dienā, pat ne bērnībā, viņai svarīgas ir iekšējās sajūtas, mirdzums abu acīs, patiesa vēlme būt kopā, nevis ārišķība. “Visu vēlējāmies nokārtot vecajā gadā, lai jauno gadu varam skaisti iesākt jau oficiāli kā ģimene,” viņa saka.
Abi atzīst, ka lielas kāzas nemaz nav gribējuši. “Man liekas, ka tā diena ir priekš pašiem, nevis citiem. Bijām kopā tikai ar lieciniekiem. Neviens no radiem to nezināja. Zināja tikai mani vecāki, jo vajadzēja sarunāt, kas pieskata mazuļus. Mamma mazliet varbūt bija apvainojusies, bet tad, kad izskaidroju, ka to dienu vēlējāmies pavadīt tikai paši, domāju, ka viņa saprata. Pārējie to uzzināja 31.decembrī. Pārmetumu nebija, visi bija priecīgi par mums. Arī pati priecājos, ka juridiski viss ir sakārtots. Man tas bija svarīgi,” stāsta Tija.
30.decembrī jaunākajam dēlam Dāvim ir arī vārdadiena, līdz ar to tagad ģimenē ir divi svētki vienā dienā. Kamēr Tija stāsta par abu īpašo dienu, mazais Dāvis, kurš ir pusgadiņu vecs, nenolaiž acis no manis, savukārt divarpus gadus vecais Martins visu laiku grozās mammas un tēta tuvumā, palaikam mīļi uzrunājot mammu: “Mamī!”
Bērnu smaids atsver visu!
Tija atzīst, ka dzīve ar mazuļiem ir daudz labāka nekā pirms tam. Lai arī brīvā laika sev vairs nav tik daudz un vakarā nesanāk palasīt kādu labu grāmatu, jo nogurums liek pamatīgi par sevi manīt, dzīve ar bērniem ir piepildītāka un vērtīgāka. Bērni – tas ir prieks un laime! Un to, cik priecīgi un laimīgi jūtas Tija un Normunds, nevar nepamanīt viņu acīs. Tās smaida! “Martinam tagad ir tāds vecums, kad vajag mīļoties, un tas ir tik jauki! Ja arī izdara blēņas, tad pienāk, samīļo un pasaka: “Mamī!” – un viss aizmirstas. Protams, kad nebija bērnu, bija brīvāk. Bet bērnu smaids atsver visu! Tas ir daudz vērtīgāk!” pārliecināti saka Tija. Arī Normunds atzīst, ka negribētu, lai ir citādāk. Viņš lepojas, ka ir divu jauku un zinātkāru dēlu tēvs, un sapņo, ka viens dēls nākotnē varētu būt kuģa kapteinis, bet otrs – pilots. “Bet tie ir mani sapņi,” piebilst Normunds.
Tija priecājas, ka Martins jau no divu mēnešu vecuma naktīs gulējis un ļāvis gulēt arī vecākiem, bijis ļoti mierīgs, tāpēc arī tik ātri varējuši saņemties otram bērniņam. “Ar Dāvi ir bijušas dažas negulētas naktis, bet tas ir bijis tad, kad saslimst. Esmu lasījusi, ka citas mammas naktī ceļas ik pēc pusotras vai divām stundām, tad mums ir paveicies. Viņi mūs žēlo,” saka Tija.
Normunds atklāj, ka viņam paticis, kā skan vārds Martins un tieši šī vārda labskanības dēļ tas tika dots vecākajam dēlam. Tija neko neiebildusi, kaut gan varianti esot bijuši arī citi, jo šis vārds paticis abiem. Tā kā kalendārā šāda vārda nav, tad vārdadiena tiek svinēta Mārtiņdienā. Savukārt, lai izvēlētos vārdu otram dēlam, kalendārs ticis šķirstīts diezgan pamatīgi. “Variantu bija daudz. Sākumā patika vārds Gustavs, bet tur radinieki pasteidzās. Arī vārds Arvis patika. Tomēr palikām pie Dāvja,” atceras Tija.
Mamma uz pilnu slodzi
Tija neslēpj, ka reizēm aizdomājas par dzīvi lielākā pilsētā, kur bērniem būtu vairāk iespēju. “Ir Gulbenē bērnu laukumiņi, bet daudz iespēju bērniem nav, it īpaši ziemā,” viņa atzīst.
Tija min arī tādu problēmu kā darba atrašana mazpilsētā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. “Nevēlas jau darba devējs ņemt darbā, ja ir mazs bērns,” viņa saka.
Bet Tija ir ļoti uzņēmīga. Viņa ieguvusi kultūras menedžera profesiju, bet tā tomēr īsti nav nākusi pie sirds, tāpēc tagad studē, lai nākotnē varētu strādāt arī par sākumskolas vai pirmsskolas skolotāju. Viņa jau ir izbaudījusi, kā ir strādāt ar kuplu skaitu mazu bērnu, jo jau ir bijusi iespēja pastrādāt bērnudārzā. Psiholoģiski esot bijis grūti, jo mazie bērni, šķiroties rītos no savām mammām, raud, nav vēl īsti apguvuši podiņmācību un laika atelpai ar maziem bērniem nav nemaz. Savukārt vakaros reizēm vēl nācies uzklausīt kāda neapmierināta vecāka pārmetumus. Tas viss ķēries pie sirds. Tagad Tija ir mamma uz pilnu slodzi saviem bērniem un vēlas pēc iespējas ilgāk ar viņiem dzīvot mājās. Vecāko dēlu kādu brīdi vedusi uz bērnudārzu, bet tas esot bijis sāpīgs pārdzīvojums abiem – raudājis gan Martins, gan viņa, tāpēc, kamēr auklē jaunāko dēlu, nolēmusi Martinu no bērnudārza izņemt, lai kopā varētu baudīt šo laiku.
Savukārt Normunds pēc Valsts policijas koledžas absolvēšanas ticis nosūtīts darbā uz Gulbenes iecirkni un strādā par ceļu policistu, līdz ar to arī par mājvietu izvēlēta Gulbene, lai gan pats Normunds nāk no Rankas. Iepazīšanās stāsts abiem aizsācies pirms vairākiem gadiem kādā pasākumā Lejasciemā. Sirsnīgais mīlestība stāsts abu starpā uzplaucis pamazām. Pēc iepazīšanās abi sarakstījušies portālā “draugiem.lv”. “Bijām labākie draugi. Viņam es varēju stāstīt visu. Tā pamazām sāka veidoties attiecības,” atminas Tija.
