Privātos siltumtrašu posmus dēvē par vēsturiskiem
SIA “LatGran” kokskaidu granulu ražotne, kura pamazām gatavojas uzņemt apgriezienus, varētu izraisīt šķeldas sadārdzināšanos sakarā ar lielāku pieprasījumu pēc tās. Tas var negatīvi atsaukties uz Gulbenes siltuma tarifu, “Dzirkstelei” bažas pauž vairāki Gulbenes novada deputāti.
“Cerams, ka Gulbenes siltuma operatoram – SIA “Vidzemes enerģija” – ir parakstīti ilgtermiņa līgumi ar šķeldas piegādātājiem,” “Dzirkstelei” saka deputāts Gunārs Ciglis.
“Šķeldas dēļ centrālapkure Gulbenē nesadārdzināsies. Nezinu, kas būs uz priekšu, bet šajā apkures sezonā tas neietekmēs,” “Dzirkstelei” saka SIA “Vidzemes enerģija” valdes loceklis Gvido Stucka.
Gulbenieši par pilsētas sildīšanu diskutēt atsākuši, uzzinot, ka pēc pašvaldības rīkotās iepirkuma procedūras pilsētā un visā novadā piecus gadus būs lētāka atkritumu apsaimniekošana. Taču Gulbenes siltumapgādē konkursa nebūs un vēl 10 gadus šo jomu pārvaldīs “Vidzemes enerģija”.
G.Ciglis skaidro – lai pakalpojuma sniegšanā varētu ienākt jauns konkurents, tam ir nepieciešama pieeja siltumtīkliem. Taču vēsturiski ir izveidojies tā, ka daļa siltumtrašu pieder pašvaldībai, daļa “Vidzemes enerģijai”. Cik liela ir siltumtrašu privātā daļa, to deputāts zina tikai aptuveni. “Liekas, tā trase, kas ved uz slimnīcas pusi ir privāta un vēl daži posmi,” stāsta G.Ciglis. Arī deputāts Dzintars Poļaks “Dzirkstelei” pauž – ja siltumapgādes nodrošināšanā “iekšā ir privātais kapitāls, konkursu sarīkot ir diezgan grūti, pat neiespējami”. Un neesot vairs būtiski, ka šo privāto kapitālu ieguldījusi firma, kura sākumā piederējusi “vienam uzņēmējam, pēc tam otram, trešajam, ceturtajam”. Dz.Poļaks atceras, ka privātie siltumtrašu posmi Gulbenē tikuši veidoti tajā laikā, kad toreizējai pilsētas domei tam trūka naudas.
Deputāts Andris Apinītis “Dzirkstelei” saka, ka netic, ka šodien kaut kas var kļūt lētāks. Viņaprāt, “tās ir dempinga cenas”. Viņš uzsver – publisko iepirkumu prakse liecina: ne vienmēr lētākais ir arī labākais. “Tam, ka siltums Gulbenē varētu kļūt lētāks, es neredzu pamatu. Šobrīdējais tarifs ir zem Latvijas vidējā līmeņa,” bilst A.Apinītis.
Dz.Poļaks atgādina, ka jebkura sabiedrisko pakalpojumu sniegšana vienlaikus ir arī uzņēmējdarbība, kur tarifu akceptē Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Deputāts Ivars Kupčs “Dzirkstelei” saka, ka ne jau tikai no tarifa vien ir atkarīga maksa par pakalpojumiem. Piemēram, par atkritumi jau tagad lētāk maksā, ja kontrolē pieeju saviem konteineriem, bet siltums ir lētāks mājās, kurās nolīmeņota apkures sistēma, nomainīti logi, durvis kāpņu telpās un ir siltināta fasāde.
G.Ciglis prognozē, ka līdzīga situācija, kāda šobrīd ir ar siltumapgādi Gulbenē, vai veidoties arī ar ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu Gulbenē un Stradu pagasta Stāķos. Uzņēmumā “Alba”, kurš apsaimnieko šīs komunikācijas, pašvaldībai pieder 38,52 procenti kapitāldaļu. Iespējams, šis apstāklis var kalpot par likumīgu iemeslu tam, lai iepirkuma procedūra pakalpojuma sniegšanai netiktu izsludināta.
