Mani senči ir no Jaungulbenes. Mana mamma (ar jaunības uzvārdu Briedītis), mans vectēvs, mans vecvectēvs un tā tālāk. Esmu jaungulbeniešu senas dzimtas atvase vismaz piektajā paaudzē. Šobrīd man ir 64 gadi un es dzīvoju Rīgā. Kā lielu dārgumu pie sevis glabāju senās fotogrāfijas, kas stāsta par Jaungulbenes vēsturi, cilvēkiem, kultūru. Nevaru pat izteikt, cik ļoti man gribētos satikties ar tiem Jaungulbenes iedzimtajiem, kuri par sevi saka: “Mēs esam seni!” Mums ir jātiekas, kamēr vēl esam šajā saulē! Mums būtu, par ko parunāt, pieminot savus tuviniekus, kuri jau staigā mūžības takas. Nupat Gulbenē kapusvētkos satiku pāris vecos jaungulbeniešus, kuri atbalstīja manu ideju par to, ka mums gribētos satikties salidojumā, dalīties stāstos par savām dzimtām, par Jaungulbeni.
Man tik ļoti gribētos savu fotoarhīvu atdot sabiedrības labumam. Manā albumā ir Jaungulbene un Gulbene, Vecgulbenes muiža un cilvēki Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Piemēram, ir fotogrāfijas, kurās pie Baltās pils visā tās spožumā ir redzami kareivji Latvijas armijas formās, kuri tikko zvērējuši uzticību dzimtenei un dejo valsi. Tā taču ir vēsture!
