Pagājušās nedēļas nogalē Valmieras kultūras namā autokrosa fanus priecēja tikšanās ar brāļiem Uģi un Ivo Traubergiem no Rencēnu/LMT autokluba. Uģis 2000.gada sezonā kļuva par Eiropas čempionu autokrosā “Divīzijā 1”.
Pagājušās nedēļas nogalē Valmieras kultūras namā autokrosa fanus priecēja tikšanās ar brāļiem Uģi un Ivo Traubergiem no Rencēnu/LMT autokluba. Uģis 2000.gada sezonā kļuva par Eiropas čempionu autokrosā “Divīzijā 1”, savukārt Ivo bija trešais labākais braucējs šajā klasē.
“Mēs cenšamies aizvien vairāk līdzjutēju “ieraut” autokrosa “purvā”,” atzīst brāļi Traubergi, kas par tikšanos ar faniem bija gandarīti un reizē apmulsuši. Viņi pateicas pasākuma iniciatoram, autokrosa nerimtīgajam fanam, Valmieras policijas majoram Aleksandram Melngāršam. Autokrosa līdzjutēji varēja autosportistiem, kā jau tradicionāli šādās tikšanās reizēs,uzdot jautājumus, apskatīt balvas, kausus un, protams, arī abus spēkratus “Ford Escort”, kas par godu šim notikumam atradās uz kultūras nama skatuves. Bet blakus sportistiem vietas ieņēma viņu “otrās” puses – mehāniķi Andris Vitmanis un Gints Garselis.
Paliks uzticīgi “Fordam”
Šī sezona nenoliedzami brāļiem Traubergiem bijusi ļoti veiksmīga. Mūsu autosportisti, faktiski būdami debitanti “Divīzijā 1″, ieņēmuši vietas uz goda pjedestāla. Vai tas nav izraisījis skaudību citu valstu sportistos? Ivo atzīst, ka par nesolīdu attieksmi nevarot sūdzēties.”Uģa braukšanas prasmi daudzi bija novērtējuši, par mani gan bija pārsteigti,” spriež Ivo. Sevišķi veiksmīgs posms Ivo bijis Čehijā vienā no grūtākajām trasēm, kur finālbraucienu viņš sācis kā astotais, bet finišējis otrais. Esot dzirdēts joks, ka, par laimi, vairāk brāļu Traubergu neesot, tā ka visas trīs vietas uz goda pjedestāla neaizņemšot.
Arī nākamajā sezonā brāļi Traubergi būšot uzticīgi “Fordam”. “Mašīnas kalpo uzticīgi, “spīdzināsim” tās vien tālāk,” smejas Ivo. Taču, nopietni runājot, kaut kas tikšot mainīts un uzlabots, bet vēl par to pāragri runāt. Līdzjutēji uzzināja, ka sporta auto maksā apmēram 30 līdz 50 tūkstoši latu, bet degvielas litrs – 1,50 lati. Degvielu sportistiem nodrošinot firma “Neste”.
Ar “otrām” pusēm satiek labi
Sportisti ar mehāniķiem saprototies kā jau ar “otrām pusēm”, milzīgi strīdi neesot. Mehāniķus nevainojot, ja kaut kas nav izdevies, kā paredzēts. “Parādi” galvenokārt komandējot sportisti, un mehāniķi īstenojot viņu vēlmes. Andris stāsta, ka Uģim esot tāds niķis- septiņās minūtēs pirms sacensībām sešas reizes mainīt riepas, jo vienmēr liekoties, ka īstās nav uzliktas. Taču pārsvarā visi dzīvojot draudzīgi, jo galugalā jādala “viena maizes šķēle” un kopā jāguļas un jāceļas. Uz čempionāta posmiem visa komanda dodoties ar speciāli aprīkotu busiņu. Pārbraucienos par pārtiku rūpējas un ēdienu gatavo lielākoties Rencēnu kluba menedžeris Uģis Banders.
Pirmoreiz pie stūres – bērnudārzā
Smagas avārijas un traumas sportisti nav piedzīvojuši, jo sporta auto ir tā aprīkots, lai braucējiem būtu nepieciešamā drošība. Uģim lielākā avārija bijusi tepat mājās- Zilajā kalnā. Tajā brīdi viņam vienīgā doma esot bijusi, vai varēs braukt tālāk vai ne.
Izrādās, ka pirmo reizi Ivo pie auto stūres sēdies bērnudārzā, par laimi brauciens beidzies veiksmīgi. Viņa hobijs esot komandu sports – futbols, hokejs.
Uģis, kad beigšot startēt autokrosā, spēlēšot lielo tenisu, ko nemākot. Mehāniķis Gints brīvajā laikā krājot ārzemju monētas, bet Andra hobijs un nodarbošanās esot un būšot autosports. Gandrīz visu sacensību norise ir iemūžināta divdesmit videokasetēs, bet visa komanda ir vienisprātis, ka visskaistākās meitenes, protams, ir Latvijā.
Pirmie kucēni jāslīcina
Nākamās sacensības brāļiem būšot janvārī Francijā, kur notiks ziemas čempionāts autokrosā kalnos. “Mēs abi brauksim ar vienu mašīnu, brauciens ilgs trīsdesmit minūtes, no 12. līdz 16. minūtei piloti mainīsies. Tāda veida sacensības notiek pirmo reizi,” stāsta Uģis. Pagaidām grūti prognozēt rezultātus vēl nebijušam pasākumam, iespējams, ka pirmie kucēni būs jāslīcina. Taču jau 2002.gadā ir paredzēta Pasaules kausa izcīņa šādā ziemas autokrosā. Sacensību posmi Latvijā vienmēr sagādājot lielākas emocijas arī sportistiem. “Nenoliedzami , ka startēt mājās ir lielāka atbildība,” uzsver Uģis. Vienisprātis ir arī Ivo. Sevišķi spēcīgas emocijas bijušas sezonas beigās Bauskā, Mūsas trasē, kad sportisti pēc veiksmīga finiša veikuši virāžas ar spēkratiem. Beigās samaksājuši soda naudu. Esot bijis izsists reportiera fotoaparātam stikliņš un sarauti vadi.
