Rīgā 2.decembrī notika piektais jaunatnes kongress “Laužot stereotipus”.
Rīgā 2.decembrī notika piektais jaunatnes kongress “Laužot stereotipus”. Sestdienas rītā vairāki simti jauniešu, arī no Gulbenes, pulcējās vienuviet, lai diskutētu un izteiktu savu viedokli viņiem svarīgos jautājumos.
Dienas pirmajā daļā notika plenārsēde, kurā uzrunas teica dažādas valsts amatpersonas, arī bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Kā galveno stereotipu par jauniešiem A.Baštiks minēja, ka mūsdienu jaunietis ir slinks un neko nevēlas darīt. Protams, jaunieši šo stereotipu apgāza. Ministrs minēja arī citus globālos stereotipus. Pirmkārt, stereotips, ka mums nav laika. Toties šis nemainīgais laika trūkums liek izvērtēt savas prioritātes un saprast, ko mēs vēlamies un ko ne. Kā otru lielo mūsdienu stereotipu A.Baštiks minēja, ka mēs nedarām kaut ko, jo liekas, ka ir ļoti grūti. Kā pretargumentu šim apgalvojumam ministrs teica: “Tikai pārvarot grūtības, mēs varam sasniegt savus mērķus! ” Trešais mūsdienu stereotips, viņaprāt, ir, ka varētu jau darīt, ja vien pārējie nebūtu tādi neveiksminieki un neprašas. Bet panākumi ir atkarīgi no grupu darba, kurā ikviens indivīds ar ir svarīgs.
Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža minēja trīs stereotipus par jauniešiem. Viņasprāt, pastāv viedoklis, ka profesionālā izglītība zemu kotējas sabiedrībā. Lai to lauztu, B.Rivža solīja jau nākamgad palielināt stipendijas no 7 uz 20 latiem; palielināt pasniedzēju algas un uzlabot tehniskās bāzes attīstību. Šie solījumi jauniešos radīja skaļas ovācijas. Vēl ministre aicināja lauzt pastāvošos stereotipus par profesiju sadalījumu pēc dzimumiem. Viņa aicināja arī meitenes pievērsties inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, savukārt puišu nebaidīties no komunikācijas un sociālajām zinātnēm.
B.Rivža minēja arī stereotipu, ka visi augstskolas profesori ir veci cilvēki. Lai to lauztu, viņa aicināja jauniešus mācīties un iegūt ne tikai bakalaura grādu, bet pabeigt arī maģistratūru un doktorantūru, lai Latvijas augstskolās būtu jauni un spējīgi profesori.
Kongresa emocionālāko runu teica Latvijas Jaunatnes padomes prezidents Andris Grafs. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka mūsdienu jaunietis ir ļoti spēcīgs indivīds, kurš ar savu intelektu spēj sniegt konstruktīvus padomus valsts politiķiem. Tajā pašā laikā jaunietis ir emocionāla un jūtīga būtne, ko nereti mūsu amatpersonas aizmirst. Jauniešu organizācijas palīdz nojaukt žogus neaktīvajiem jauniešiem, tās par viņiem arī lauž pastāvošos stereotipus.
Dienas otrajā pusē jaunieši sadalījās vairākās darba grupās: jauniešu brīvprātīgais darbs, jauniešu neformālā izglītība, jaunietis un sabiedrības pārvalde, jaunietis un komercdarbība, jaunietis un kultūra, jaunietis un identitāte, jaunietis un ārzemes.
Kongresa dalībnieki aktīvi diskutēja par katru tēmu un iesniedza priekšlikumus katrā minētajā darba jomā. Šie priekšlikumi tika iekļauti Kongresa rezolūcijas projektā, kurš ar laiku būs atrodams bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājas lapā “www.bm.
gov.lv”. Tajā ikviens varēs komentēt kongresā izstrādāto rezolūcijas projektu.
