Es gribu pavasari, kad ārā spīd saulīte, paliek silti, kokos sāk čivināt putniņi, virs galvas ir zilas debesis, dīgst zālīte un uzzied pirmās vizbules un sniegpulkstenītes.
Es gribu pavasari, kad ārā spīd saulīte, paliek silti, kokos sāk čivināt putniņi, virs galvas ir zilas debesis, dīgst zālīte un uzzied pirmās vizbules un sniegpulkstenītes. Pavasarim ir sava īpaša smarža. Lai ātrāk sagaidītu pavasari, parasti vāzē ielieku neplaukušos bērza vai liepas zarus, brīdī, kad pumpuri sprāgst vaļā un parādās pirmais zaļums, pārņem bērnišķīgs prieks, jo redzu, ka pavasaris ir klāt. Bet tad, kad jau var sajust ceriņu smaržu un kā bērnībā ziedu kamolos meklēt laimītes, pārņem sajūsma un azarts. Bet vēl patīkamāk, kad pavasaris iestājas ne tikai dabā, bet arī sirdī. Prātu pārņem gaisīgas domas, gribas paveikt un izdarīt vēl vairāk, jo pavasaris dod enerģiju un vēl lielāku dzīvesprieku.
Domāju, ka ne tikai man ir apnikuši šīsziemas dubļi, lietus, mitrums un nejaukais vējš. Jā, šogad Dabas māte mūs nav lutinājusi ar sniega kupenām, salu un sniegputeņiem. Ziema ir silta un slēpotājiem nav ko darīt. Varam tikai kārtējo reizi pārliecināties, ka problēma ar globālo sasilšanu pastāv. Pētījumi liecina, ka automašīnu un rūpnīcu piesārņojums līdz šā gadsimta beigām var izraisīt ļoti augstu gaisa temperatūras celšanos, kā arī vairāku dzīvnieku un augu sugu bojāeju. Kādam varbūt klimata izmaiņas nemaz nešķiet tik būtiskas un satraucošas. Man gan labāk patīk, kad katrs gadalaiks ir tāds, kādam tam jābūt, proti, ziemas ar sniegu un salu, vasaras – siltas un saulainas.
