Maija garās brīvdienas nu jau ir galā. Ikviens tās pavadīja pēc saviem ieskatiem un interesēm – dārzā, pie televizora ekrāna, ar draugiem, ģimeni.
Maija garās brīvdienas nu jau ir galā. Ikviens tās pavadīja pēc saviem ieskatiem un interesēm – dārzā, pie televizora ekrāna, ar draugiem, ģimeni. Prieks, ka arī jaukais laiks un saulīte mūs šajās brīvdienās lutināja. Man katrā ziņā tās bija lieliskas, jo brīvo laiku pavadīju kopā ar saviem tuvajiem – nebija jāuztraucas par ikdienas steigu, laiks piederēja tikai mums. Bet interesanti būtu zināt, cik no mums atceras, ka 1990.gada 4.maijs ir Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena?
Valsts svētkos bieži izskan tādi vārdi kā “patriots” un “patriotisms”. Cik daudzi šos terminus var attiecināt uz sevi? Man gan grūti būtu sevi nosaukt par patrioti, bet savu valsti es cienu un mīlu. Savukārt par valdību gan neesmu sajūsmā, bet paši vien ievēlējām. Reizēm, vērojot viņu rīcību un “gudrās” runas televīzijā, vienkārši pārslēdzu citu kanālu, lai nebojātu sev noskaņojumu. Gribas jau ticēt un cerēt, ka mūsu valstī inflācija mazināsies, amatpersonas neņems kukuļus, valdība pildīs solīto un rūpēsies par savu tautu. Lai ikviens dzīvotu pārticībā un labklājībā! Lai pienāktu laiks, kad ģimenēm nevajadzētu braukt peļņā uz ārzemēm, atstājot savas atvasītes vecvecākiem vai radiem! Lai mūsu valstī uz ielām nebūtu naudu diedelējošo ļaužu un bērnu! Lai valsts svētkos katrs patiesi izjustu svētku sajūtu, pacilātību un lepnumu par savu dzimteni! Gribētu, lai nākamie 18 gadi Latvijai iet tikai uz augšu!