Šodien vārdiņsvētkus svin alūksniete Grieta Sapule. Lielākā mūža daļa viņai pagājusi, strādājot par ftiziatri.
Šodien vārdiņsvētkus svin alūksniete Grieta Sapule. Lielākā mūža daļa viņai pagājusi, strādājot par ftiziatri.
“Vārdu ielika vecmāte, kad tikko piedzimu. Ģimenes locekļi bija neapmierināti, bet man patīk vārds. Visi gan mani sauc par Grietiņu,” viņa saka.
“Vārdadienā parasti kāds atnāk ciemos. Galvenais, lai atceras, pasaka mīļu vārdu, man vairāk neko nevajag. Sevi varu raksturot kā spītīgu, zinātkāru un ziņkārīgu cilvēku. Vienmēr gribas iet un darīt, jo nespēju nosēdēt uz vietas. Patīk sabiedrība, jo vientulībā man ir grūti,” stāsta Grietiņa.
Brīvajā laikā viņa lasa dzeju, raksta atmiņas, krāj dzejoļus no avīzēm un žurnāliem, strādā rokdarbus. “Patīk interesanti cilvēki, kam ir sava aizraušanās. Arī mūsdienu jaunieši, kas mācās, kuriem ir dzīves mērķis. Cilvēkos nepatīk gļēvums un pakļaušanās citiem. Tracina, ka valsts vīri domā tikai par to, ko par mums teiks citi,” atzīst Grietiņa.
“Esmu Latvijas un Alūksnes patriote. Man ļoti sāp latviešu valodas piesārņošana. Uzskatu, ka alūksnieši ir jauki cilvēki, tikai ierāvušies sevī. Viņiem piemīt ziemeļnieciskais sastingums, bet vajag to atkausēt. Gaidu, kad jaunieši nāks atpakaļ uz Alūksni un attīstīs to,” viņa saka.
Grietiņa tic, ka cilvēku vada liktenis, ka katram ir savs dzīves uzdevums, kas jāveic. “Uzskatu, ka katram ir jābrauc dzīves vilcienā un nedrīkst palikt krastā kā nevajadzīga skaidiņa. Ticu, ka nākotnē viss mainīsies uz labu,” apgalvo Grietiņa.
