Iestājoties tumšajām vakara stundām, Jaungulbenes pagasta centrs, kur atrodas pirmsskolas izglītības iestāde, veikali, aptieka, Jaungulbenes profesionālā vidusskola un citi objekti, grimst tumsā.
“Bieži braucu cauri Jaungulbenes un Līgo pagasta centram. Tumšajās vakara stundās tur nedeg neviena apgaismojuma laterna. Iedzīvotāji pārvietojas pa ceļa malām, bet ne visiem ir atstarotāji, tāpēc gājēji tumsā ir grūti pamanāmi. Lasīju, ka Gulbenes pilsētā tiek sakārtots ielu apgaismojums. Piekrītu, ka pilsētā to vajag, bet tajā pašā laikā vajadzētu padomāt arī par pagastiem. Jaungulbenes centrā blakām centrālajai brauktuvei atrodas pirmsskolas izglītības iestāde, kur ir zīme, kas norāda par gājēju pāreju, bet vakaros tā atrodas absolūtā tumsā. Līgo pagastā dzīvoju piekto gadu, bet šajā laikā nekas nav darīts, lai būtu apgaismojums,” situāciju raksturo Kristīne.
Meklē citu risinājumu
Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs apstiprina, ka tā ir daudzu gadu problēma. Jau pirms Gulbenes novada izveides pagasts izstrādājis tehnisko projektu apgaismojuma ierīkošanai par vairāk nekā 50 tūkstošiem latu, bet tā arī viss apstājies. Šobrīd ievilkt apgaismes kabeļus un ierīkot apgaismes stabus finansiāli nav iespējams, tāpēc pagasta pārvalde meklē citu alternatīvu risinājumu. “Noskaidrojām, ka ir apgaismes stabi, kas darbojas ar bateriju palīdzību. Viens šāds apgaismes stabs maksā aptuveni 1,2 tūkstošus latu, bet ar to saistās vēl citi izdevumi. Tas nozīmē, ka pat tad, ja šos apgaismes stabus izvietotu tikai pa pašu pagasta centru, mums būtu vajadzīgi 12 tūkstoši latu. Šīs summas mums nav. Kaut daļu līdzekļu šim mērķim varam plānot tikai 2013.gada budžetā,” skaidro A.Vasiļjevs.
Bijusī Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva atceras, ka apgaismojuma projekts ticis izstrādāts 2007.gadā, bet darbs neturpinājies finanšu dēļ. “Tolaik elektrotīkli atbilstoši savam plānam gatavojās ierakt kabeli. Izmaksas dubultot negribējām, tāpēc gaidījām, kad viņi veiks šo darbu. Bijām gatavi atlicināt līdzekļus no tā dēvētās novada izveides naudas. Diemžēl kabeļi netika ierakti. Tagad atgriešanās pie projekta varētu būt tikai pēc 2014.gada, kad būs iespējams saņemt atbalstu no Eiropas finanšu fondiem. Taču jāņem vērā ne tikai izdevumi, kas saistās ar apgaismojuma ierīkošanu, bet arī elektroenerģijas patēriņš,” saka S.Indričeva.
Melns kā peklē
Izrādās, ka Jaungulbenes pagasts nav vienīgais, kur valda tumsa. Līdzīga situācija ir arī citos novada pagastu centros. “Pie mums vakaros ir melns kā peklē. Divas reizes ir bijusi iedzīvotāju aptauja, kurā galvenā prasība ir, ka vajadzīgs apgaismojums. Tumšajos vakaros bērni dodas uz mēģinājumiem un mūzikas pulciņiem. Šobrīd vienkārši nezinām, kur ņemt līdzekļus,” saka Druvienas pagasta pārvaldes sekretāre Inese Zvejniece. Tumsa valda arī Galgauskas, Līgo un Tirzas centrā, kur vienīgais apgaismojums ir prožektors pie pagasta pārvaldes. “Tirzā notiks nākamie Novada svētki, tāpēc apgaismojumu vajadzētu, bet viss ir saistīts ar naudu,” saka pagasta pārvaldes sekretāre Baiba Zvirbule. Beļavas pagastā apgaismojums ir tikai pašā centrā. Ozolkalnā, kas ir otrs lielākais pagasta ciemats, apgaismojuma nav. Pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš stāsta, ka Ozolkalnā bez apgaismes ierīkošanas ir vēl daudz citu problēmu, tāpēc visām jārod kopīgs risinājums. Turpretim gaiši deg lampas Lejasciemā, Stāmerienā, Litenē, Rankā, Strados un Lizumā.
