Latvijā ir apstiprināti septiņi saslimšanas gadījumi ar gripu.
Latvijā ir apstiprināti septiņi saslimšanas gadījumi ar gripu. Visi tie ir Rīgā. Tas nozīmē, ka arī Latvijā gripa ir klāt.
Tā skārusi visas vecuma grupas. Šogad cirkulē jau iepazītie A un B gripas vīrusi, kas ietverti arī šāgada pretgripas vakcīnā.
“Pagaidām Tirzas pagastā neviens ar gripu neslimo, bet ir pamats uztraukumam, jo šogad pagasta iedzīvotāji salīdzinoši mazāk ir vakcinējušies pret gripu. Parasti vakcinējas vairāk nekā simts cilvēku, bet pērn, kad bija atlaide, – pat 300. Šogad tikai 35. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka cilvēkiem jau piemirsies, kas tā gripa ir, jo citus gadus slimība līdz Tirzai nenonāca,” stāsta Tirzas pagasta ģimenes ārste Dace Mūrniece.
Daktere atgādina, ja saaukstēšanās vai citas vīrusu slimības izpaužas pamazām, tad gripa sevi piesaka ļoti akūti. “Gripa ir slimība, no kuras cilvēki arī mirst. Protams, ne visi, bet tie, kam ir kaut kādas citas nopietnas slimības. Ja cilvēks saslimis ar gripu, viņš ir darbnespējīgs. Gripas slimniekiem nekādā gadījumā nevajag ierasties darbā, jo šī slimība cilvēka organismu iespaido vismaz uz 6 līdz 12 mēnešiem. Uzskatu, lai nesaslimtu, nepieciešams vakcinēties, jo tā ir vislabākā profilakse.”
D.Mūrniece nenoliedz arī remantadīna kā gripas profilakses līdzekļa lietošanu, tomēr uzskata, ka diezin vai ir pareizi 28 dienas mēnesī, katru dienu lietot šo ķīmiju, jo gripa var uzbrukt tad, kad to gaida vismazāk. Ilgstošu remantadīna lietošanu ārste par pareizu rīcību neuzskata. Tas, saslimstot ar A gripas vīrusu, jālieto ārstnieciskā nolūkā.
Viņa ievērojusi, ka mazi bērni ar gripu saslimst tad, ja ar to slimo viņu vecāki. ” Šī problēma ir atrisināma vienkārši: ir jāvakcinējas vecākiem. Potēt pavisam mazus bērnus, kuriem nepieciešamas divas vakcīnas, ir ļoti dārgi. Arī valsts kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautā bērniem domātā gripas vakcīna vēl nemaz nav tik labi izpētīta. Gripa var būt salīdzinoši bīstama arī veciem cilvēkiem, kuri slimo ar sirds asinsvadu slimībām, jo gripa ir papildu slodze sirdij.”
D.Mūrniece skaidro, ka gripai var sekot dažādas komplikācijas, jo saslimšana ir neirotoksiska un kardiotoksiska. Gripa var veicināt arī smagas pneimonijas.
“Par komplikāciju uzskatāms arī lielais nogurums un nespēks, ko pēc gripas izslimošanas cilvēks sajūt vismaz sešus mēnešus. Dažkārt pavasaros cilvēki neizprot, kāpēc viņi tā jūtas, jo piemirsuši, ka izslimojuši gripu. Tas, ka pavasaros organismā trūkst vitamīnu, ir pavisam kas cits. Ja ir gripa, tad obligāti septiņas dienas ir jāguļ gultā, jālieto maksimāli daudz šķidruma, jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta un jāizpilda viņa norādījumi. Nevajag slimam iet uz darbu, lai tēlotu varoni!” saka ārste.
***
Fakti
Gripas pazīmes:
Slimība sākas pēkšņi, ir kaulu laušanas sajūta locītavās, galvassāpes, drudzis, paaugstināta ķermeņa temperatūra, sauss, rejošs klepus, aizlikts deguns bez iesnām.
Profilaktiskie pasākumi:
Neapmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, regulāri vēdināt telpas, biežāk mazgāt rokas, uzturā vairāk lietot šķidrumu, skābpiena produktus, augļus, C vitamīnu.
