Daudzās grodu akās šoziem ir maz vai vispār nav ūdens. Ūdens samazinājums vai pilnīgs zudums ir skaidrojams ar vasaras sausumu.
Daudzās grodu akās šoziem ir maz vai vispār nav ūdens. Ūdens samazinājums vai pilnīgs zudums ir skaidrojams ar vasaras sausumu. Gadās, ka iedzīvotāji šoziem izmisumā lūdz palīdzību ugunsdzēsējiem piepildīt tukšās akas ar ūdeni.
“Saprotams, kā tā cilvēki rīkojas bezizejas situācijā. Taču speciālisti uzskata, ka tā nav pareizi. No virspuses akā ieliets ūdens var traucēt atjaunoties dabiskajai ūdens plūsmai no āderes,” saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko. Pēc viņa domām, par šīs problēmas risinājumu un palīdzību iedzīvotājiem būtu jādomā vietējās pašvaldībās.
Vides pārvaldes Gulbenes nodaļas speciāliste Inese Sedleniece pauž, ka sevišķi aktuāla šī problēma ir pagastos. “Ja iedzīvotāji lieto ūdeni no artēziskās akas, tad nav raižu. Tas attiecas uz ciematu centros dzīvojošajiem, kam ir kopīgs ūdensvads. Ir arī no padomju gadiem pārmantotu artēzisko aku lietotāji lielās zemnieku saimniecībās. Šīs akas parasti veidotas, lai padzirdītu lielu ganāmpulku. Taču arvien biežāk lauku cilvēki vēlas artēzisko aku pie privātmājas. Šādu iespēju atļaujam, ja lietotājs diennaktī patērē ne vairāk par pieciem kubikmetriem ūdens. Tad artēziskās akas ierīkošanai nekādi tehniskie noteikumi un atļaujas nav vajadzīgas. Tiesa, šādas akas ierīkošanu veic specializētas firmas un tas izmaksā dārgi – gandrīz 1000 latu,” saka I.Sedleniece.
Viņa stāsta, ka Gulbenes rajonā pērn tikai vienā gadījumā Daukstu pagastā kāds saimnieks ierīkojis pie savas mājas artēzisko aku. Tagad viņam nav problēmu. Šogad Gulbenes rajonā plānots artēzisko aku veidot atpūtas kompleksā pie Ludza ezera. Tiesa, artēzisko aku nevar rakt ziemā, jāgaida pavasaris.
J.Sobko informē, ka pērn reģionā, kurā ir Alūksnes, Aizkraukles, Gulbenes un Madonas rajons, iedzīvotāji no jauna ierīkojuši apmēram 50 artēziskās akas.
