Gribu izteikt “Dzirkstelei” un Jānim Naglim pateicību par atbalstu nama un veikala “Romantika” īpašniecei Rīgas ielā. Esmu tāda pati kā viņa. Es gan vēl nevienam neesmu aizrādījusi vai kliegusi uz gājējiem, kas staigā pa manu zemi, lai gan ik dienu sveši cilvēki manu īpašumu Gulbenē, Ābeļu ielā 4, krusto dažādos virzienos.
Problēma ir ar sunīšiem, kas atstāj savas “vizītkartes”. Arī sniega tīrītāji saveļ un piestumj sniegu uz stūra, saliecot žogu un sabojājot apstādījumus. Pavasarī, sniegam kūstot un salstot, ilgu laiku tur ir slidens pakalniņš. Kas vainīgs?! Vai nama īpašnieks? Bet vēl ir smagāka problēma – tiek izdarīti “varoņdarbi” atkārtoti un gadu gadiem. Atkārtoti tiek norautas ūdens novades caurules pie mājas ielas pusē. Tāda bija mana dāvana šajos Ziemassvētkos… Skumjas pārņem par redzēto. Tagad atkal domāju par notekcauruļu atjaunošanu.
Mana māja ir veca un bijusi pakļauta visādām laika maiņām, īsts “tautas nams”. Es ļoti centos to sakārtot un saremontēt. Daļēji arī to panācu 10 gadu laikā, pati no daudz kā atteikusies. Grūti, bet patīkami, ka redzi savus darba augļus. Man paveicies arī ar īrniekiem: aptieku un frizētavu.
Un vēl – kad māja 1999.gadā tika nokrāsota, tā tika švīkāta un traipīta ar kaut ko melnu. Mēs ar māsu mazgājām ar ziepēm, pulverūdeņiem… Arī tagad siena ir stipri sasvītrota. Arī frizētavas darbinieces sūdzas, ka pa logiem tiek sists.
Grūti aptvert, ka vēl 84 gadu vecumā, dzīvojot brīvvalsts laikā kulturālā sabiedrībā starp divām valsts iestādēm, kur plīvo mūsu valsts karogi, notiek kaut kas tāds.
Grūti būt īpašniekam
96